Es esmu mājā Balvos, kur reiz līdz rīta gaismai lasīju Oza zemes burvi. Es neatceros, cik man bija gadu, bet nevarēja būt pārāk daudz, kādi 8, liekas. Pēdējo reizi šeit biju uz tēvoča bērēm, mani no rīgas atveda kārtējais tēvocis, kuru es pirmo reizi satiku, man ir milzīga radu saime, tāpēc joprojām satieku cilvēkus, kuri apgalvo, ka ir mani radinieki, bet es viņus redzu pirmo reizi. Bet ar Balviem savādi ir arī tas, ka es šeit pilnībā neorientējos, kaut arī esmu šeit daudz laikā pavadījusi. Ļoti savāda selektīvā atmiņa.