tātad es no rītiem eju uz vienu darbu, pa dienu esmu lielajā darbā, un tad, kad atnāku mājās, tulkoju izstādes aprakstu citam darbam. tas tad, ja vispār no tā lielā darba atnāku mājās, piemēram, vakar mums bija sapulce līdz pusvienpadsmitiem vakarā, pēc kuras vajadzēja iedzert šampi, tāpēc mājās biju pusvienos.
labā ziņa ir tāda, ka rīt ir pēdējā diena rīta darbā - es šo vairs tiešām nespēju pavilkt.
tas tā, par to dzīves sakārtošanu. šitā vairs īsti nevar, kurš tad cits par mani parūpēsies, ja ne es pati.

dienas priecīgāko notikumu sarakstā drošvien varēs ierakstīt sen nopelnīto vakaru deju nodarbībā ar intensīvu lēkāšanu (esmu bērna prātā, un intensīva lēkāšana man sagādā ļoti lielu prieku), kā arī saruna ar smukkaimiņu, kurš kādu laiku bija mans life coach un mācīja, kā dzīvot. tas bija laikā, kad rakstīju b.darbu, vadīju kinoklubu, strādāju kofīšopā, apmeklēju valodas nodarbības 3 reizes nedēļā uz 3 stundām un man bija vēl divi marko kursi, kuri bija ļoti intensīvi. viņš gan jau atkal nošūpos galvu un teiks oh dear, what is wrong with you. bet man vienkārši vajadzētu vairāk gulēt.