aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2014-03-11 01:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:iron & wine - the trapeze swinger

kopš es atgriezos Latvijā, ar mat. sazināmies ļoti, ļoti reti. daļēji tas ir saistāms ar to, ka viņš dzīvo mājā bez dušas un bez interneta, tāpēc vēlos vakaros mēs saskaipot īsti nevaram. māja gan ir vismaz 100 gadus veca, tā ir pavisam netālu no Amstel stacijas, un tai pretējā pusē ir lielisks etiopiešu restorāns, kur mēs reiz aizgājām pieci cilvēki kopā un ļoti, ļoti pārēdāmies. turklāt viņa mājas iekšpagalmā aug viens no vecākajiem kokiem Amsterdamā, kā arī māja ir vājprātīgi auksta. kaut kā šie visi iemesli sasaistās ar citiem iemesliem, un mat. mājās nav interneta, jo viņš grib sēdēt un lasīt grāmatas sveču gaismā, nevis nodoties feisbuka valgiem, tāpēc mēs sazināmies tikai caur internetiem telefonā no viņa puses, resp., whatsapp. pārsvarā tas ir tā, ka mēs viens otram sūtam selfijus no konkrētām vietām un laikiem, kuros tajā brīdī esam (krogs, bibliotēka, darbs, sabtransports ir parastās vietas), kā arī reizēm viens otram atstājam balss ziņojumus: viņš man lasa priekšā avīzes, es reizēm ūjinu un lasu Borhesa stāstus. bet nu šodien mēs beidzot izdomājām, ka ir jāsazvanās, tāpēc izdomājām, ka mēs beidzot telefoniski caur skaipu sazvanīsimies. mēs nebijām runājuši kopš novembra beigām, tāpēc puse sarunas bija vienkārši spiegšana. mat. ir mans soulmate un, iespējams, vienīgais cilvēks, kurš mani var iedzīt histērijā aptuveni piecu minūšu laikā. man diezgan bieži liekas, ka, ja es būtu vīrietis, es būtu mat. nebūdami nekāds pāris, mēs esam iekļuvuši skolas gadagrāmatā kā most likely to grow old together, kā arī mēdzām šķirties reizi mēnesī, kas parasti vienkārši nozīmēja to, ka mēs mēģinājām divas dienas nerunāt, lai pēc tam dzertu lētāko sangriju un spēlētu paslēpes manā istabā. bet tas tā. 

tātad mūsu stundu garās sarunas laikā mēs apspriedām lietas, ko viņš var darīt ar savu grādu loģikā (absolūti neko), Krievijas-Ukrainas situāciju un tās ietekmi Latvijā (izrādās, NL par to tomēr ļoti satraucas), kā klājas mūsu mīļākajai pornozvaigznei Stoya (viņa nesen publicēja rakstu The New York Times, can we learn about privacy from porn stars), kā arī apspriedām savu jaunāko mīļāko pornozvaigzni, kura ir vienkārši beibe, kura studē Duke University un naudu studijām pelna pornogrāfijā (portrait of a porn star). Mat. man arī pastāstīja, ka ir atradis jaunus draugus Derida lasītāju pulciņā, kur viņi reizi mēnesī sanāk kopā, lai apspriestu pēdējās 100 izlasītās lappuses no ''Gramatoloģijas'' kaut kādā ēnainā pagrabā. it īpaši tas pēdējais man likās tik sirsnīgs un tik smieklīgs stāsts, ka mazliet iesmeldza, ka nevaru būt daļa no Derida fanu klubiņa. 

nu jā, tāds mazliet melanholisks, bet ļoti priecīgs es tagad. ja viss ir labi, mēs tiekamies pēc aptuveni mēneša. bet tās vienmēr būs tikšanās kaut kur caurbraucot. varbūt man vienkārši to ir joprojām grūti pieņemt, tā pavisam vienkārši, jo man liekas tik ļoti, ļoti neloģiski, ka mēs visi nevarētu dzīvot vienā laikā un telpā. un man liekas, ka varbūt šo sajūtu, kuru mēģinu aprakstīt - dzīve, tās cilvēki un visi iespaidi, kas vienkārši plūst garām, veidojot arvien lielāku stāstu, bet vienlaikus arī radot arvien lielākus tīkliņus apkārt un to sajūtu, ka jo lielāka pasaule, jo vairāk trūkst elpas (piedod, ciba, ka citēju kasparu dimiteru, bet vismaz to viņš ir precīzi izteicis), un tu galu galā jūties vienkārši mazs, nevarīgs un mazliet bezspēcīgs, jo visur, kur tu ej un iesi, būs priekšā kāds, kura pietrūks, jo viņa tur nebūs. nu jā, un man liekas, ka to sajūtu vislabāk tomēr apraksta iron and wine - the trapeze swinger. kaut kā tā, vārdi tādi izvairīgi, bet ir tā, ka mazliet kamols kaklā, mazliet mitras acis, ļ. pietrūkst. 


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?