kā sabojāt savu pirmo brīvdienu ilgā laika posmā: sākt ņemties ar pretīgiem starptautiskiem līgumiem, lai saprastu, vai man vajag maksāt atlikušo nl vodafone lauztā līguma summu, jo kompānija draud ar to, ka, ja nemaksāšu, tad pie manis nāks melni vīri, kuri prasīs samaksāt īri + soda procentus savai kabatai, bet es esmu izskatījusi līgumu krustu šķērsu, lai redzētu, ka tur nav nekāda punkta par to, ka man ir jāmaksā atlikusī summa līguma pārtraukšanas gadījumā.
beigās padevos un samaksāju. jūtos kā viens no sheep people, bet es aptuveni apzinos, kāds čakars ir cīnīties ar lielajām korporācijām, turklāt gan jau tas ir vēl drausmīgāk nekā es iedomājos. piemērs: viņi man sūta vēstules uz LV, bet neiedomājas, ka jāierēķina arī laiks, lai atsūtītu vēstuli, tāpēc doto divu nedēļu vietā man ir tikai puse nedēļas, kā arī nav norādīta starptautiskā numura vēstulē, un tas savukārt jāmeklē mājaslapā.. es saprotu, kā izklausos, bet man vienkārši uzdzen riebumu tādā pilnīgi fiziskā līmenī tāda čakarēšanās. man riebjas kompānijas un uzņēmumi, kuri nesaliek divi plus divi kopā un neiedomājas, ka ja reiz viņi paši man sūta vēstules uz ārzemēm, varbūt vajadzētu norādīt ārzemju telefonu, nevis kaut kādu vietējo specifisko. es pat nezinu, no kurienes man nāk tāda ārzemju birokrātijas un idiotisma nepanesība, bet diemžēl tas viņiem neko nemaina, jo galu galā es esmu viens, mazs un bezspēcīgs ar savu mazo līguma lapiņu pret milzīgo korporāciju.

es tikai ceru, ka drīzumā viņi būs sasnieguši maksimālo daudzumu naudas, ko var saraust, un vienkārši aizrīsies.

nu re, lietas, par ko es pārdzīvoju sestdienā pēc trīs projektu iesniegšanas. bet ir jāievelk elpa, jāiziet ārā paelpot un jāatmet visas šitās negācijas, no kurām var izvairīties vienkārši nekad vairs neparakstot līgumus ar kompānijām uz diviem gadiem.