dažādu naudas pelnīšanas iemeslu dēļ es pēdējā laikā ļoti daudz lasu ziņas. sava stulbuma un mazohisma dēļ es daudz lasu arī ziņu komentārus. es zinu parasto stāstu par to, kādi cilvēki raksta komentārus tvnetā un delfos, bet, tā kā es nevienu pati neesmu redzējusi, es pieņemu, ka tā tomēr ir kaut kāda sabiedrību pārstāvoša daļa. runājot par iemesliem, kāpēc es varētu gribēt pamest rīgu un latviju kopumā uz ilgiem laikiem, ir masveidā izplatītā neiecietība pret citiem cilvēkiem. kopš pati sev nodefinēju, ka valstij principā nav gar mani nekādas daļas un ka vienīgais, ko viņi no manis var prasīt, ir būt godīgam nodokļu maksātājam, nesaprotu, kāpēc vispār ir jātaisa kaut kāds bardaks par orientācijām, laulībām un visu pārējo. bet tas tā. esmu nogurusi, bija gara nedēļa, un es pārlasījos ārkārtīgi negatīvus un aizskarošus izteikumus.

bet tad es šorīt biju uz VID, tur bija ļoti jauka sieviete, kura man visu izskaidroja un laipni paskaidroja, es biju pārsteigta līdz nemaņai, un tad man pieleca, ka drošvien es vienkārši automātiski gaidu visu to sliktāko. pirms divām nedēļām, kad mums bija sālsmaize, man drugāni uzdāvināja tādu plakātu, kur bija salīmējuši dažādus izgriezumus no visādiem seriāliem, žurnāliem un tamlīdzīgi, un tur bija arī teksts ''trust life a little bit''. nu lūk, esmu šo kartona plakātu pielikusi pie sienas, un katru rītu par to iedomājos un mēģinu piedomāt. trust life, just a little bit.