es nezinu, vai mēs runājam par vienu un to pašu, es domāju tos gadījumus, kad tu absolūti apzināti spied uz pogām, par kurām zini, ka sāpēs. izvelc vecus apraktus rēgus, kaut kādas sen aizmirstas lietas, kaut kā tā. bez jebkāda mīļuma, bez vēlmes palīdzēt vai vispār uzturēt komunikāciju. tādi brīži ir sarežģīti, tie ir ārkārtīgi pašdestruktīvi un vienkārši destruktīvi, un es nesaprotu, no kurienes tas nāk.