un tad es sastresojos, ka visu to, ko man vajag, es nevaru izdarīt, un tad es mēģinu dziļi ieelpot un izelpot, un tad mēģinu nomierināties, sev atgādinot, ka ir nakts un ka tāpēc es esmu ļoti satraukusies. un ka es aiziešu gulēt, beidzot pasnaudīšu vairāk kā piecas stundas un būs labāk. ššš.
tāpat kā es neticu jūtām, kas skaļi atzītas pēc pusnakts, es neticu nekam, ko es pati jūtu pēc pusnakts, jo viss ir tikai nogurums, besis un spēku izsīkums. rīts gudrāks par vakaru, tā tiešām ir.