my hovercraft is full of eels [entries|archive|friends|userinfo]
dekaels

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[17. Maijs 2012|22:32]

Linkir doma

Viens vienīgs ārprāts [16. Maijs 2012|22:10]
[Tags|]

No visām Tolkīna ekranizācijām šī 1966. gada variācija par tēmu "Hobits", šķiet, ir visstulbākā (ģenerālis Ozolvairogs! princese Mīka!). Vienīgi garums (nepilnas 12 minūtes) to padara ciešamāku par satriecošo (burtiski, jo traumē) Hobbitus Sovieticus.
Link2 raksta|ir doma

Pārsteigums [7. Maijs 2012|19:25]
[Tags|]

Padomā tik, Klifords Saimaks patiesībā ir Klifords Simaks.
Link1 raksta|ir doma

Nopietni? [3. Maijs 2012|16:31]
Jei, "neaiztieciet job creators!" retorika beidot arī pie mums: "Sistēma, kas atņem vairāk nopelnītā izcilniekiem, un atdod to viduvējībām, nav progresīva, jo ir pret progresu. Tā vietā nodokļu sistēmā, vismaz algas vai sociālā nodokļa jomā, būtu jāveicina "regresivitāte" - personas, kas algas veidā saņem ļoti lielus ienākumus, būtu jāstimulē ar nodokļu atlaidēm (tas, cita starpā, veicinātu arī lielāku investīciju pieplūdi tieši ražošanas un pakalpojumu sniegšanas jomās ar visaugstāko pievienoto vērtību)."

Tiem, kas seko līdzi ASV politikai, vajadzētu izklausīties pazīstami. Un ASV gadījumā arī var labi redzēt, kā strādā nodokļu atlaides "izcilniekiem".
Linkir doma

Viss labs, kas beidzas [1. Maijs 2012|23:51]
[Tags|]
[Mūzika |Holger Czukay - Dark Moon]

Starp citu, kaut kad pavisam nesen piebeidzu piekto (jaunāko) Mārtina blāķi A Song of Ice and Fire sērijā, nu esmu izlasījis visas (divas senāk, trīs tagad), un brīžiem man galīgi nebija skaidrs, kāpēc es to vispār daru. Acīmredzot sižets aizķēra pietiekami, lai ar vēlmi zināt, kas būs tālāk, vien pietika, lai būtu jālaužas uz priekšu. Nolaisties līdz līmenim "ai, labāk izlasīšu pārstāstu vikipēdijā" galīgi negribējās (atzīšos gan, ka esmu to darījis pāris ļoti stulbu seriālu gadījumā pēc dažu epizožu noskatīšanās).

Viena no galvenajām problēmām ir Mārtina liekvārdība ("words are wind", viņš varētu pats to ņemt vērā), teksts bieži liekas nevajadzīgi uzpūsts utt. Bet šis tas ir labi, piem., ir interesanti, kā no daudzos skatpunktos saskaldītā vēstījuma veidojas kopaina ar pievienoto vērtību, t. i., lasītājs var skatīt lietas no pozīcijas, kas ir gandrīz līdzvērtīga viszinošā vēstītāja (ja tāds te būtu) pozīcijai. Un, protams, jauki, ka gan labie, gan sliktie (būsim godīgi, nav jau tā, ka Mārtins būtu pilnībā atteicies no šāda dalījuma, kā dažiem varbūt liekas) ir cilvēki, nevis karikatūras. Un trešā lieta: relatīvi neitrālā attieksme pret puslīdz viduslaicīgo vidi ļauj lasītājam to vērtēt pašam, nevis uzspiež tipiski romantizētu interpretāciju.

(Jā, un skaidrs, ka es novērtēju vēsturisko nozīmību žanra attīstībā. Bet sen lasītie Mārtina sf stāsti atstāja daudz labāku iespaidu, derētu pārlasīt.)
Linkir doma

Darwin [1. Maijs 2012|12:39]
Nekas jauns, bet nebiju redzējis & ir amizējoši: My name is Darwin, not Darlose.
Linkir doma

Padomju groteska/sirreālisms [8. Apr 2012|19:17]
Labi, ka ir cilvēki, kas glābj manu fikcijas pieredzi no paļaušanās stagnācijai un dāvina visādas izmeklētas grāmatas. Mēģināšu pakāpeniski par tām kaut ko īsu uzrakstīt — ja nu vēl kādam liekas vērts izlasīt.

Sigizmunds Kržižanovskis. "Atmiņas par nākotni". (Jocīgi, protams, lasīt krieviski rakstītus stāstus angļu tulkojumā. Kržižanovska stāstu krieviski internetā netrūkst, bet dodu priekšroku grāmatai, ja jau ir.)

Kržižanovskis ārkārtīgi labi ģenerē īpatnējas idejas, ainas un mikrosižetus (ķīmisks līdzeklis komunālā dzīvokļa istabas paplašināšanai, rinda pēc loģikas utt.), un tās tad ir lietas, kas lasot sagādā visvairāk prieka. Brīžiem gan šķiet, ka viņš nezina, ko ar to visu galu galā iesākt, un ļauj stāstiem nobeigties diezgan neizteiksmīgi (no sērijas "tas izrādījās tikai sapnis"). Viņu mēdz salīdzināt ar Borhesu, taču atšķirība ir ļoti liela: Borhess paņem ideju un ekspluatē to patiešām pamatīgi, radot stāstu "par ideju", bet Kržižanovskis to nespēj/negrib. Drusku kaitina arī visādas kultūratsauces, kam trūkst jēgas, proti, tās ("Stjuarts Mills", "Dante" utt.) vienkārši izmētātas tekstā, bet nepiešķir tam nekādu papildu saturu (arī atšķirība no Borhesa). Taču stāsti tik un tā ļoti interesanti, īpaši saistībā ar attiecīgā laika (20.–30. gadu) padomju reālijām. Publicēti tikai 1989. gadā, ilgi pēc viņa nāves, un nav jau nekāds brīnums: ar kaut ko tik totāli nesovjetisku tikt garām sistēmas leikocītiem nevarēja būt nekādu izredžu.

Pamēģināšanai: "Kvadraturīns".
Linkir doma

Rasels [27. Mar 2012|02:03]
Pirms dažām dienām, nespēdams lasīt obligātas drausmas, glābos, pieķeroties Rasela autobiogrāfijai, ko šovakar pabeidzu. Padalīšos ar dažiem haotiskiem iespaidiem.
Atmiņas ir par aptuveni 1876.–1967. gadu, kombinētas ar Rasela un Raselam rakstītām vēstulēm (+ dažām citām), kas lielākoties ir interesantas, un dažādām Rasela politiskām publikācijām, kas bieži garlaiko (jo tēma vairs nav īpaši aktuāla vai citu iemeslu dēļ). Autobiogrāfijas daļā raksta viņš par visu — gan par masturbācijas paradumiem, gan par mocīšanos ar Rasela paradoksu.
Par dažādām lietām līdz šim nezināju vispār neko — piemēram, par Rasela lomu T.S. Eliota dzīvē*, Vitgenšteina skarbo ietekmi uz Raselu**, Rasela sākotnējo hiperpuritānismu u. c. Filozofija grāmatā liekas drusku pamesta novārtā, bet to var saprast, ņemot vērā aizvien lielāko pievēršanos politiskajam aktīvismam, kas sākas ar sufražismu 20. gadsimta sākumā, pirmo kulmināciju sasniedz ar ieslodzījumu Pirmā pasaules kara laikā un beidzas ar cīņu pret Vjetnamas karu un tamlīdzīgām lietām 60. gados. Es zināju, ka viņš bija aktīvists, bet man nebija ne jausmas, ka tik radikāls un ka tik ilgi un konsekventi. Vārdu sakot, ir vērts lasīt.


On a related note: Makartnijs par Rasela ietekmi uz bītliem. :)

Piezīmes ar pāris citātiem )
Link4 raksta|ir doma

Padomā tik [28. Feb 2012|21:48]
Darvins, 19. gs. 20. gadu vidū (!) studējot Edinburgā, mācījies taksidermiju no brīvlaista verga, kurš strādājis muzejā un piepelnījies ar lekcijām studentiem. (Uzgāju šajā grāmatā, ko ļoti iesaku.)
Linkir doma

[15. Feb 2012|23:10]
[Tags|]

Alvis Hermanis demonstrē, ka nekādā ziņā nav nožēlojams un nelietīgs "latviešu pseidointelektuālis":
“Ja šo referendumu uzlūkojam kā stresa testu Latvijas valstij, tad tā ir brīnišķīga Dieva dāvana. Par diviem miljoniem latu, ko izmaksās referendums, mēs dabūjam visu valstij neuzticamo pilsoņu sarakstu. Tieši tā – 18.februāra referendums ir tests šīs valsts nodevējiem, sauksim lietas īstajos vārdos,” sacīja Alvis Hermanis.


(Viņa lielisko izpratni par lietām, protams, apliecina arī nezināšana, ka balsojums ir aizklāts un vienīgais saraksts, uz ko viņš var cerēt, ir visu nobalsojušo pilsoņu saraksts. Vai arī viņš aicina visus balsot — vienalga, par vai pret, — un kļūt par nodevējiem?)
Link18 raksta|ir doma

Un tagad runā viedākais lokālnaciķis [29. Jan 2012|22:07]
[Tags|]

Viņš jau grib tikai labu!
Kāpēc jādomā, ka okupantu izraidīšana uz Krieviju ir viņiem kaut kāds sods? Tas, ka viņi negrib, liecina, ka tie gluži vienkārši neapzinās, ka atgriešanās dzimtenē ir laime.

Link1 raksta|ir doma

Runā Aivars Borovkovs, Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs [29. Jan 2012|21:09]
Gandrīz gadu veca intervija, bet zelts jau nemaitājas.
Minska šobrīd ir tīrākā Eiropas pilsēta. Tiem, kas grib saprast Baltkrieviju, – tā ir liela Ventspils. Tādā ziņā, ka Ventspilī esošā kārtība var patikt vai nepatikt, bet tā ir prognozējama. To pašu var teikt par Baltkrieviju. Pieļauju, ka Lukašenko Eiropā daudziem krīt uz nerviem, jo nav ļāvis sagraut savu valsti. [..] Otra lieta ir cilvēku noskaņojums. Cilvēki mīl savu prezidentu, mīl savu valsti, un cilvēki ir priecīgi, jo sabiedrība ir sociāli nodrošināta, nav bezdarba, uz ielām nav ubagu, ir pamatīgas sociālas programmas ar domu par valsts un nācijas nākotni. Un cilvēki daudzas stingrās rokas īpatnības ir gatavi pieciest. Viņi uz ielām smaida. [..] Ir daudzi mazie komponenti, kas liecina – tur viss ir kārtībā.

[..]

Esmu dzirdējis, ka liela daļa tā sauktās politiskās opozīcijas veido cilvēki, kuri mēģināja zagt no valsts kases. Tajā brīdī, kad viņus pieķēra pie rokas, viņi kļuva par politisko opozīciju. No malas to ir grūti pateikt, bet personīgi ticu, ka ļoti liela daļa patiesības tajā varētu būt. Nesaku, ka režīms ir balts un pūkains. Bet tas nav tā, kā to stāsta TV Panorāma. Ko es redzu par Baltkrieviju mūsu masu medijos, tā ir sabiedrības mānīšana. Agri vai vēlu ES sabruks un būs daudzas mazas nacionālas valstis. Kā tā bruks un cik smagi tas būs, grūti prognozēt. Tajā brīdī, kad ES bruks, Baltkrievija būs stabila un spēcīga valsts ar spēcīgu nāciju. Tur šī nācijas ideja ir ļoti pamatīga. Totalitārām valstīm pārmet, ka viņu ziņu raidījumi ir ļoti pozitīvi. Ieslēdzot baltkrievu televīzijas rīta programmu, es no viesnīcas izeju labā garastāvoklī. Man ir iedots foršs noskaņojums, un es gribu kaut ko labu izdarīt.

Link2 raksta|ir doma

Wtf [26. Jan 2012|23:46]
De Botonam ir ideja ar septiņiem lielajiem "I": Alain de Botton reveals plans for 'temple to atheism' in heart of London.
The spat came as De Botton revealed details of a temple to evoke more than 300m years of life on earth. Each centimetre of the tapering tower's interior has been designed to represent a million years and a narrow band of gold will illustrate the relatively tiny amount of time humans have walked the planet. The exterior would be inscribed with a binary code denoting the human genome sequence.

[..]

The temple features a single door for visitors who will enter as if it were an art installation. The roof will be open to the elements and there could be fossils and geologically interesting rocks in the concrete walls.
Kā saka [info]tanstaafl , "viņš taču ir galīgi saspiedies vispārākajā pakāpē". Viņam arī nesen iznākusi jauna (acīmredzot ārkārtīgi vērtīga) grāmata Religion for Atheists, lielisks kopsavilkums atrodams šeit.
Linkir doma

[29. Dec 2011|19:16]
Der pinkelde Tod
Max Klinger. Der pinkelde Tod (1880)
Linkir doma

Hičenss nomiris [16. Dec 2011|14:06]
Hičenss
Link3 raksta|ir doma

Un "visenergētiskākā vieta Eiropā" [11. Dec 2011|13:39]
Link1 raksta|ir doma

Sen jau gribēju jūs iepazīstināt, bet aizmirsu [11. Dec 2011|13:33]
Dievišķā enerģētiskā centra "Zilaiskalns"
Dievišķo informatīvo fraktāļu izvietojums.
(akmeņi).

Tēvi ar tīru dvēseli var saņemt Dievišķu informāciju )
Link2 raksta|ir doma

[10. Dec 2011|17:20]
Pirms kāda laika [info]thel rakstīja par tendenci noklusēt T. Celma sakarus ar nacistiem. Izskatās, ka līdzīgas problēmas bijušas arī citur:

There is some irony for me in the fact that the man about whose philosophical views I have devoted, over years, a great deal of time to thinking, was, at least at the end of his life, a virulent racist, specifically an anti-semite. This fact is revealed by a fragment of a diary which survives among Frege's Nachlass, but which was not published with the rest by Professor Hans Hermes in Freges nachgelassene Schriften. The diary shows Frege to have been a man of extreme right-wing political opinions, bitterly opposed to the parliamentary system, democrats, liberals, Catholics, the French and, above all, Jews, who he thought ought to be deprived of political rights and, preferably, expelled from Germany. When I first read that diary, many years ago, I was deeply shocked, because I had revered Frege as an absolutely rational man, if, perhaps, not a very likeable one. I regret that the editors of Frege's Nachlass chose to suppress that particular item. From it I learned something about human beings which I should be sorry not to know; perhaps something about Europe, also.
Michael Dummett. Frege: Philosophy of Language, 1973, p. xii
Link2 raksta|ir doma

Referendums [8. Dec 2011|19:16]
Vismaz mani, lasot cibas diskusijas par referendumu, nedaudz izbrīna tas, ka daļai acīmredzot liekas, ka viņu balsij "pret" būs kāda (tieša) nozīme. Tā katrā ziņā var pieņemt no runām par kvorumu. Tādēļ atgādināšu, ja kāds nav piefiksējis: šis ir gadījums, kad "grozījumi stājas spēkā, ja tautas nobalsošanā tos atbalsta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem". T. i., svarīgas ir tikai "par" balsis.
Link7 raksta|ir doma

Dreadnought hoax [6. Dec 2011|19:32]
[Tags|, ]


Pirmā no kreisās — Virdžīnija Vulfa.

1910. gadā daži ar Blūmsberijas grupu ±saistīti jaunieši (pacifisti, protams), tostarp Vulfa, nolēma izjokot Viņa Majestātes floti, izlikdamies par Abesīnijas pričiem. Detaļas sk. vikipēdijā.
Link1 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | earlier/later ]