| Uz cīņu mosties, darba ļaudis |
[12. Dec 2013|10:21] |
Kā gan mēs šito palaidām gaŗām?! Foxconn -- nu, tie aifonu lodētāji un mazo ķīniešu bērnu izsūcēji, kuŗu kopmītnēs ļaudis lec no logiem laukā, tie -- grasās atvērt rūpnīcu Pensilvānijā. Atkārtosim vēlreiz. Ķīnieši atveŗ fabrīku Amerikā. Ķīnieši ņem USD 40 miljonus, brauc uz Ameriku un atveŗ tur rūpnīcu, kur nodarbinās 500 mazu amerikāņu bērnu. Nopietni.
Lai gan, no otras puses, nekā tik neticama jau tur nav. Kā Motorolai ļoti patīk uzsvērt, piemēram, jaunais Moto X ir salikts Amerikā. Tam ir tāda jauka blakne, ka to Moto X var pasūtīt tādās krāsu kombinācijās, kā grib (nu, no tām, kas ir pieejamas) -- saliks īpaši tev viņu rūpnīcā un atsūtīs, un, tā kā rūpnīca ir Amerikā, nevis Ķīnā, tu savu tālruni vari dabūt jo ātri. Tāpat uzņēmumiem vieglāk izmainīt ražošanas apjomus: nav jāpiekrauj pilna noliktava ar tālruņiem un pēc tam vai nu jāmēģina viņi visi iztirgot, vai drudžaini jāmēģina no Ķīnas piesūtīt vēl, jo visi brēc kā uzvērti, õõõõõõõ, mēs gribam gribam gribam, dodiet vēl.
Protams, nav jau tā, ka ļaudis tikai tagad pamanīja, cik jauki ir ražot lietas tikai tad, kad viņas vajag pārdot (tam pat ir nosaukums, just in time manufacturing). Tomēr tagad mazie ķīniešu bērni saņem arvien lielākas algas, kas, protams, mazina ražošanas Ķīnā pievilcību. Vēl vairāk, aifoni tagad tiek salikti no tik mazām detaļām, ka pat mazo ķīniešu bērnu ņiprie un lokanie pirksteļi nespēj to visu salodēt, tur vajag robotus. Un robotus var turēt arī Amerikā.
Nevajag gan te sadomāties, ka nu tik panesies kaut kāds proletariāta uzvaru vilnis -- sak, ķīniešu bērni dabū lielākas algas, amurikāņu bērni dabū jaunas darbavietas, pat pāvests mums tāds marksists patrāpījies, darba ļaudis beidzot zaudē savas važas un iegūst visu pasauli. Ne-a. Bidstrupam bija tāda izcila karikatūra par zemniekiem, kam katram pa grasim -- un viņu kungam desmit. Tad zemnieki sāk ģērbties labāk, viņiem katram pa desmit grašiem -- bet viņu kungam jau simts. Tā tas viss turpinājās, līdz beigās tur bija proletārieši un ofisa plantkons uzvalciņos, laka kurpēs un ar kādiem desmit tūkstošiem -- un kapitālists sēdēja uz milzīga naudas maisa ar nez cik miljoniem.
Robotam, protams, nav jāmaksā alga, viņš ir kapitālista īpašums, kalps un darbinieks, tātad viņš kapitālu vairo, nevis izdāļā nabagiem. Bet nevajag arī izsamist, roboti tomēr ir jāpieskata, jāprogrammē un jāapčubina. Tātad darba ļaudīm arvien svarīgāka ir tehniskā izglītība, tie laiki, kad puisis no laukiem no kapļa pa tiešo varēja pārslēgties uz konveijeru, drīz būs pagātne (ja jau nav). Bet izglītoti ļaudis kopš sākta gala veiksmīgāk prot iestāties par sevi. |
|
|
4 (6.0%)![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}