| [ | Garastāvoklis: |
| | esmu lorenas gultā muahahā | ] |
| [ | Mūzika |
| | - | ] |
4dien es izgāju apstīties dzīvokli ap stūri no darba, līdz ar ko loloju naivas cerības, ka būs skaisti un brīnišķīgi un varēšu no rītiem celties 15min pirms darba. bet tad es tiku vardarbīgi atgriezta realitātē, kas man iesita pa nāsi, kad saimnieks atvēra durvis - gandrīz paģību no tādas labi senas miskastes smakas, kas kā smaga miglas sega nosedza visu māju, un mēs pat miskastei nebijām vēl pietuvojušies. mājā tātad dzīvo 3 puikas vai, pardon, jauni vīrieši, tip manā vecumā, bet es jau pēc mājas redzēju, ka lohi. viesistaba izskatījās pēc visādu sūdu karalauka, bet tas tā, jo visvairāk mani traumēja virtuve - tur izstījās, ka kāds būtu uzspridzinājis spaini samazgu, visa plīts tādos izžuvušos pleķos, uz sienas viss pēdējo mēnešu meņū polloka labākajās tradīcijās. nu un miskaste, jā. ārpusē, dārziņā, kur es ar saimnieku izgājām uzpīpēt, 2 pilni konteineri un smirdīgā misene virtuvē piekrauta līdz malām, smaka skaicka attiecīga. un saimnieks tik dudina, kur puikas parasti tīrīgi, nez, kas viņiem noticis. bēgu neatskatīdamās, un vispār rokas drusku nolaižas.
bet ir arī gadījumi, kad tajā istabīres veblapā atraksta arī jaunie cilvēki, kas, iespējams, nav dzirdējuši par tinderi, jo koļī mani caur manu "dodiet man kaut kur dzīvot" sludekli, nēnu, čo za huiņā, ne. tā man te viens kardiolōgs - un kardiolōgs, starp citu, cik tomēr irōniski, jo es tieši nesen domāju, vai man ir sirds vai tomēr nav - piedāvāja dzīvesvietu, uz ko atteicos un pateicos, bet tad viņš man atrakstīja eseju par to, kāpēc mums būtu jāiet uz randiņu un, kad es biju atteikusi arī šo piedāvājumu, tad viņš tā stipri optimistiski man ieteica pārdomāt [kādudien! jo viņš gaidīšot]. bet tas nav ne tuvu tik dīvaini, kā viens cits jaunēklis, kurš man no sākuma piedāvāja mesties uz vienu roku un meklēt kaut kādu divistabnieku [standarta prakse, starp citu]. viss itkā sākās normāli, bet tad viņš sāka čīkstēt par to, kur viņam šobrīd grūti viss, jo viņš tāds emacanāls un viņam vajadzēšot daudz apskāvienu un mēs taču būšot draugi uz mūžu, vai ne [šeit es vēl nevarēju saprast, vai viņš ir krīpī vai vienkārši drusku stulbs]. vēlāk noskaidrojās, ka viņš dzīvo ar savu bijušo un viņu kopīgo bērnu, bet tur viss nogājis greizi un viņš meklē jaunas mājas. ājā, un seksu. negribi seksu, starp citu? tāds sūds.
bet šodien es par to visu nedomāšu, jo mums būs droška pēdējais vasarīgais bārbekjū. kriss vakardien uzķūnēja mums šķūnīti, 4 krēsliem bōnusā ir nācis virteņlampiņu apgaismojums, tepiķis un bongugaldiņš. droška dzīvošu tur. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}