friends [entries|archive|friends|userinfo]
dekaels

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[26. Maijs 2015|00:16]

saldumi
Ja nebūtu piektidien tās runas, par ko es drausmīgi satraucos, es varētu teikt, ka šodien es savā dzīvē jūtos ļoti, ļoti labi - par spīti tam, ka nokritu un sasitu kāju, kura man joprojam sāp, un, tā kā no rīta nevarēju saprast, kāds ārā laiks, uz uni uzvilku pārāk biezu džemperi, un man bija karsti, plus sāpēja tā kāja.
Bet jā - es šodien nopirku sev katlus un glāzes (gan parastas glāzes, gan vīna glāzes). Kad pati nedaudz nokaunējos par to, ka esmu tādā sajūsmā par šo faktu, atskārtu, ka šī ir pirmā reize manā dzīvē, kad es sev esmu nopirkusi katlu, tā kā tas ir atzīmēšanas vērts. Un, kā Lelde norādīja, par mazām lietām ir jo īpaši jāpriecājas, jo tās notiek biežāk, nekā grandizoas lietas. Tā man vispār liekas ļoti vērtīga doma, ko paturēt prātā. Mazas, labas lietas ir svarīgas.

Vēl es kādā interneta vietnē, kas ļauj izvēlēties plejlisti saskaņā ar pašreizējo noskaņojumu, uzzināju, ka man laikam ļoti patīk japāņu tradicionālā mūzika. Un tas man lika aizdomāties par to, ka pasaulē taču ir tik daudzas lietas, kuras man varētu patikt un šķist interesantas, ja es par tām zinātu. Pasaule ir pārpilna ar brīnišķīgām parādībām. Es nesaprotu garlaicības fenomenu. Man galvā visu laiku ir milzīgs saraksts ar lietām, kuras es darītu, ja man pietiktu laika un spēka. Es pavisam skaidri apzinos, cik es esmu mazs radījums visa tā lielā un atklājamā priekšā. Var pietrūkt spēka, bet nekad pasaules.

Man ļoti, ļoti patika šī diena.
Linkir doma

[24. Maijs 2015|16:32]

bozena
Skairds, ka kaķiem nav daļas nedz par zvaigžņoto debesjumu virs, nedz par morālo likumu iekš. Mani ūsainie draugi pietaisījuši sīpolu un garšaugu dobīti, un es rušinoties leknajā augsnē uzdūros leknām kaķa kaku kaudzītēm. Es vēl neko neteiktu, ja tā būtu kāda dāliju dobe, bet te tak ēdamlietas, kaķu kungi!
Dārzkopībā man, lūdzu, ielieciet kādu papildu punktu par centību un artistiskumu, lai arī kopējais sniegums izskatās kā piecgadnieka mēģinājumi ainavu arhitektūrā.
Link1 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|21:04]

chimera
[Tags|]

uzzinu_pēdējā

džons bon džovi pasācis filmēties sūdīgās šausmenēs
Link1 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|11:13]

mazeltov
Aunu kājas, dodos skatīt šo: https://www.rom.on.ca/en/exhibitions-galleries/exhibitions/viva-mexico-clothing-and-culture
Linkir doma

[25. Maijs 2015|16:52]

vistu_zaglis
[Garastāvoklis: |Kāpēcnekasnenotiek!?]

Iegāju piemājas tabakbodītē pēc papirosiem.

"Es jums iedošu šķiltavas!", teica pārdevēja.

Un iedeva man šķiltavas.
Link7 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|16:10]

krii
Bardo, bardo, bez miesas, bez telpas, bez piesaistes, it kā ierasti veicot ikdienas darbības, bet skaidri jaušot, ka tā tik ilūzija. Vēl nedēļu bardo, un par tālāko nekādas jausmas. Un pat ne ziņkāres, kā jau tas laikam pieklājas.
Link6 raksta|ir doma

sad max: furry toad [25. Maijs 2015|12:25]

neoplasm
[Garastāvoklis: |:)]
[Mūzika |Reggie Watts - Put Your Pussy In Your Pants]

starp citu, es vakardien beidzot dabūju redzēt mad max: fury road. tās iepriekšējās ar gibsōnu, sevišķi jau pirmā, bija vienas no manām mīļākajām filmām, jo postapokalipse, cīņa par izdzīvošanu un vardarbība un tas viss pārējais, kas tādas romantiski noskaņotas un viegli garlaikotas čiepiņas stipri uzrunā. pie tā jaunā gabala es kaut kādā momentā aizsnaudos, liekas gan, ka neko sižetam vitālu nenogulēju, jo tur viens sprādziens turp vai šurp neko daudz jau nemaina, bet ir tiešām grūti uztvert tādu filmu kā vienu kopumu, ja tā patiesībā ir vienkārši sprādzienu un daudzu un dažādu vardarbīgu nāvju kolāža. man nav nedz adhd, nedz arī kokaīnatkarības, līdz ar to man prasās pēc stāsta, prasās pēc emotional involvement, jo šī filma ir kārtējais garais mūzikas klips, kurā, ja arī kāds runā, tad tikai palēninājumā un čukstus, lai dramatiskāk, bet nevienam varonim nav gana daudz persōnības, lai tā sacītais kādā jel veidā atšķirtos no jebkura cita varoņa sacītā. un viss un visi ir uz steroīdiem - ātruma intensitāte, vardarbība, eksplōzijas, avārijas, nāves, ieroči, zaudējumi un uzvaras - viss ir tik pārspīlēti, attālināti no realitātes un pilnīgi unrelatable, mani vispār nekas neaizkustināja. taisnības labad jāsaka, ka tas nav tikai mad max - tādi bija arī visi pirms filmas demonstrētie treileri. vienā no tām caurejām bija kaut kāds nenormālā ātrumā braucošs [protams, ka oranžais skolēnu] autobuss, kurš saduroties ar neatceros ko, pēkšņi sāka mest gaisā kūleņus un tad uzsprāga iespaidīgā uguns un putekļu salūtā [visai tai kokakōlai cukuru vēl pieber drausmīgais lētais dabsteps pa virsu]. man fizikā bija divnieks, nepārprotiet, i'm not an expert, bet man liekas, ka kūleņus met tikai putuplasta autobusi, kas skrien pret vēju. ak jā, un viss, protams, ir plika datōrgrafika, kas manai vecmodīgajai acij izskatās vēl švakāk par tiem vecajiem specefektiem ar kartōna mājiņu maketiem un gumijas rotaļlietu godzillu. un es to ņemu ļoti persōniski, ka tiek izvarotas tik skaistas filmas kā tas pats mad max un nākamā to be violated anally into submission būs terminātōrs, kurā uzkrāsots švarcenegers, gandrīz kā dzīvs, ar koka kluča kobzōna šarmu teiks "i'll be back", es jau redzēju treileri. sāru konōri spēlēs beibīfeiss daenerys targaryen, es tagad iešu stiklainām actiņām pašūpoties kaktā un paraudāt.

toties noskatījos signes baumanes "akmeņus manās kabatās", kas parāva vaļā visādus refleksijas kaleidoskōpus un raisīja interesantas sarunas ar draudziņu. vēl ļoti gribās redzēt the falling un a pigeon sat on a branch reflecting on existance [šī gan ir trilōģijas noslēdzošā, kas nozīmē, ka derētu apskatīt arī tās divas, kas pirms tam], atstāšu še sev par atgādinājumu.
Link8 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|13:51]

virginia_rabbit
bija drausmīga nakts, kurā man traucēja visi trokšņi, bērnam turpinājās temperatūra un viņš daudz modās, bet es nevarēju pēc tam aizmigt un grozījos no stresa par visu, kas vēl ir jāizmet, jānokārto un jāizdara. ap 3 pamodināju Ingmāru un lūdzu, lai viņš aiznes mūsu izmesto klubkrēslu kaut kur labi tēlu, nevis atstāj mētājamies pie piemājas miskastes. vienvārdsakot uzpsihoju. nekādi dakteri vasarsvētkos arī nestrādā.

tagad viss apkārt mētājas tāds daļēji sapakots un nekur nav liekams, jo kurjers ātrākais pieejams jūnija vidū. tas nozīmē, ka uz pagaidu airbnb dzīvokli mums jāpārvācas ar visām Rīgas pakām.
Link14 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|14:40]

morloku_karalis
varbūt ir iespējams iegūt caur tevi
Linkir doma

ministry of family affairs [25. Maijs 2015|11:30]

neoplasm
[Garastāvoklis: |šodien būs laba diena]
[Mūzika |Garbage - Stupid Girl]

draudziņa brālis, starp citu, izvācās un tas bija brīnišķīgi. tas bija kā pēkšņi atklāt, ka dzīvoklim piebūvēta vēl viena istaba, tukša un visa tava! mēs pat kādu krietnu nedēļu aiz sajūsmas nezinājām, ko ar visu to brīvo platību darīt, tamdēļ nedarījām neko. es tur dažreiz pēc darba pagulēju uz grīdas, bet principā tur bija ievākušies mincīši. salikām viņiem pāris kartōnkastes un viņi tur caurām dienām rīkoja reivpārtijus ar kastu plosīšanu un karāšanos aizkaros, tancujut vsje! tagad mēs tur beidzot esam ierīkojuši paši savu guļamsistabu, kas mani joprojām mulsina, jo biju jau kaut kā pieradusi pie tās 2 soļu šaurības. es jau zinu, ka draudziņā tas viss rada divējādas sajūtas, jo izlikt brāli aizdurvē noteikti nav viegls lēmums, un mana vāji slēptā sajūsma droška neko šajā situācijā nepalīdz, bet mans mērs bija pills un rightfully so. un man riebjas doma, ka viņš vēl te nāks pieskatīt mūsu mincīšus kamēr būsim prom portugālē [jo nav neviena cita, kam palūgt]. pa virsu tam visam es jūtos kā normāls psihopāts, jo man tāda asinsradniecība neko patiesībā nenozīmē - es tādiem labsirdīgajiem ētiskajiem principiem sekoju tikai aiz tam, ka tā esot pareizi, lai gan pati praktizēju vienlīdz godīgu neiecietību pret pilnīgi visiem cilvēkiem, radiem un paziņām, kas neprotas un besī ārā. man vienkārši riebjas parazīti un es sūdīgi piedodu akūtu manieru trūkumu.

with that said though, viņdien tomēr apsveicu tēvu dzimšanas dienā. mēs neesam runājuši gadus divus un mani laikam moka plika ziņkārība, kas ar viņu notiek. nagi niezēja apjautāties, vai viņam ir jauna ģimene, bet tas būtu bijis kādu strēķi par cinisku pat man, jo sevišķi dzimšanas dienā. nav arī palicis nekā tāda nepateikta, par ko vajadzētu satraukties, ja gadienā viņš nomirtu vai izrādītos jau miris. to, ka viņš ir bijis sūdīgs tēvs, es viņam jau acīs esmu pateikusi un no manas puses closure jau ir noticis un viss ir labi. man ir laba dzīve, es domāju, ka no visas savas sapistās un salauztās dzimtas es esmu vislaimīgākā un visvairāk mierā ar sevi. es esmu pirmā brīvā paaudze, kam nav jācīnās ne pret kādiem režīmiem vai stereōtipiem vai jāaudzina negribēti bērni/vīri. varbūt es gribēju, lai viņš to zina - ka visi tie sūdi ir veidojuši labu un derīgu augsni manai persōnīgajai iekšējai brīvībai, kuru viņam neredzēt, kā savas ausis. varbūt arī aizrakstīju kā padodot roku slīkstošajam, jo zinu, ka neviens cits no mūsu ģimenes ar viņu nekontaktējas un vienkārši dodu viņam ziņu, ka viss nepateiktais vēl var tikt pateikts - viņš lēnām mirst un viņam nav neviena, kuru tas vispār interesētu/uztrauktu. tomēr visticamākais ir tas, ka vienkārši gribu iebāzt viņa degunu viņa paša šmucē, kā to dara ar kucēniem - lai viņam neaizmirstas viņa misēkļi un lai viņš pēkšņi neiedomājas, ka viss ir paslaucīts zem tepiķa. es nekautrējos savas nespējas piedot, es esmu diezgan atriebīgs zvēriņš [taisnīguma robežās] un arī tā ir brīvība :)
Link17 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|12:02]

hanna_beedz

[echoes]
http://klab.lv/users/auksts_entelekt/714070.html
Link58 raksta|ir doma

Varavīksnes vemjoši vienradži! [25. Maijs 2015|10:50]

kautskis
[Mūzika |Télex — Eurovision]

Labrīt, zaķīši! Šorīt blogs "We are not amused." publicē ko tādu, ko bieži vien nenākas redzēt — Kautska atskatu uz Eirovīziju. Tātad!

Jā, tā, edz, pagadījās, ka sestdien burvīgā kompānijā Tērbatā pa Igaunijas TV skatījos Eirovīziju. Brangs pasākums izvērtās, it īpaši tādēļ, ka igauņi dziesmu tekstiem mēdz rakstīt apakšā subtitrus. Eirovīzijas skatīšanās uzreiz ir jautrāka, ja reibumā vari dungāt dziesmu piedziedājuma igaunisko versiju!

Tā kā viss ir cauri, varu godīgi atzīties, ka man Latvijas dziesma nepatika. Pirmkārt, kas tas par nosaukumu?! Ja es nekā nezinātu par latvisko dzīvesziņu, man šķistu, ka mīlas injekcija ir kaut kāds latviešu apzīmējums seksam. Tomēr es par latvisko dzīvesziņu šo to zinu, tādēļ sliecos domāt, ka ar to drīzāk jāsaprot kaut kādu vērtīgu lietu piegāde novājinātām miesām. Kā finanšu injekcija, kas ne vienu reizi vien Latvijai lieti noderējusi. Otrkārt, Aminata ir godam ielāgojusi vērtīgo atziņu, ka dziesmai nepieciešams skanīgs piedziedājums — viņas dziesma sastāv tikai un vienīgi no piedziedājuma. Un treškārt, man gan šķita, ka spēka balādes mēs esam veiksmīgi atstājuši pagātnē — bet nē, šis žanrs atkal saplaucis krāšņiem ziediem! Tikai tagad spēka balādes dzied nevis gaŗmataini jaunieši ādas jakās, kas spēka balāžu klipos ar motocikliem trauc glābt savu mīļoto, bet gaŗmatainas jaunietes sarkanās kleitās, kas trauc pretī panākumiem Eirovīzijā.

Uzvarētāja kompozīcija man neizbēgami saistās ar šo te elbuma vāku (jā, tieši šo versiju), un neko daudz vairāk par to pateikt nevar. Man visvairāk patika Melnkalne ar savu dzīvespriecīgi austrumeiropeiskā vampīru aistētikā ieturēto uzstāšanos. Vispār patīkami, ka arī mazas valstis Eirovīziju atļaujas uztvert kā pasākumu, kur viņām nekas nav jāpierāda — turklāt viņām tas sanāk daudz piemīlīgāk nekā, teiksim, Francijai vai Vācijai, kur tik tiešām sitās cauri tas, ka viņām šis pasākums nerūp. Savukārt Lielbritānijas uzstāšanās, šķiet, cieta no tā, ka tā bija Lielbritānija — jo kuŗš gan Eirovīzijā balso par Lielbritāniju?! Bet viņi pārspēja Franciju un Vāciju, un ko gan vairāk varētu prasīt.

Aizkustināja Končitas burzīšanās Krievijas delegācijas stūrītī. Pilnvērtīgākai trollēšanai Končita varēja piespraust Kolorādo lentīti, šī nu reiz būtu tā reize, kad šī lente būtu tieši vietā un laikā. Vienbrīd gan bij tāds neērts brīdis, kad izskatījās, ka Krievija pat varētu uzvarēt — un, ko zin, varbūt tad Eirovīziju rīkotu Krimā, un tas tiešām būtu briesmīgi. Tomēr Krievija, gluži kā hokejā, tomēr pamanījās izraut zaudējumu, tādēļ nākamā Eirovīzija nebūs kārtējais Krievijas propagandas pasākums — tā vietā tas būs kārtējais liberastu propagandas pasākums.

Jo, protams, ir gan laikam pārāk daudz prasīts, lai Eirovīziju uztvertu tikai kā brangu ballīti uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina — to noteikti vajag izmantot, lai visiem un sev pašiem parādītu, kādi mēs esam iecietīgi/talantīgi/vareni un beigās skōrotu. Lai gan, ja tā padomā, tāds jau ir ballīšu mērķis.
Link14 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|10:38]

honeybee
Tu zini, ka esi pārāk ilgi nodarbojies ar literatūru, ja...
..cilvēks, kas ir salauzts un sačakarēts, tev liekas interesants un aizraujošs, un laiku pa laikam ir jāatgādina sev, ka, ja otrs cilvēks cieš, viņu vajadzētu samīļot, nevis plēst nost viņa kreveles, jo "tur noteikti apakšā ir stāsts"
..bet, ieraugot salauztu un sačakarētu stāstu, tev gribas empātiski šņukstēt un murmināt "why oh why" (un laiku pa laikam jāatgādina sev, ka tur noteikti apakšā ir cilvēks)
Link11 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|09:53]

chimera
dots: dēļu-plākšņu būda mežā maršrutā jaunciems-vecāķi, tuvāk vecāķiem. cilvēku nav, bet tie pavisam noteikti tur mitinās. toties ir uz vietas 3 suņi, 1 kucēns, 1 melns mazāks, 1 balts lielāks (kucēns nav abu pārējo radīts; abiem lielākiem ir siksnas, bet ļ. dažādas). suņi ieslēgti būdā, bet divi mazākie pa šķirbām lien laukā un skraida apkārt (prom neskrien), lielākajam mazliet pabīdījām dēļ un izlaidām saulē. joka pēc piedāvājām banānu (apēda) un ūdeni. pie būdas mētājās arī pāris tukšas suņu barības bundžas. kopumā suņi neizskatījās slikti vai novārguši, tikai mazliet nobijušies.

jautājums: kas tas ir un kā viņi tur nokļuva? zagti (priekš kam?)? noklīduši un savākti?
Link9 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|00:06]

mazeltov
Noskatījos Mad Max (1979) un Mad Max 2: The Road Warrior (1981). Otrajā es vienkārši nevarēju atraut acis no tā mazā mežoņbērna, kurš bija vienkārši supersmuks un superstilīgs savās zvērādās, nemaz nerunājot par tiem cute šņācieniem un rūcieniem, ko viņš izdvesa.
Linkir doma

[25. Maijs 2015|04:18]

virginia_rabbit
pamodos. mani nomāc neizmestās mēbeles.
Link3 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|00:16]

mindbound
[Tags|, , , ]
[Garastāvoklis: |awake]
[Mūzika |Alcest - Les Voyages De L'Âme: Faiseurs De Mondes]

Triljonkārtīgs skaitļošanas jaudas pieaugums no 1956. līdz 2015. gadam.
Link2 raksta|ir doma

[25. Maijs 2015|00:07]

saldumi
Tikko atcerējos, ka bērnībā es mēģināju iemācīties gan žonglēt, gan lidot - tad es vēl nebiju atklājusi, ka man tādas lietas nesanāk, nu, tur sportiskas aktivitātes, un es esmu nūģis, kas nevar ne nomizot kartupeļus, ne noskriet krosu.

Jāteic gan, ka ne lidošana, ne žonglēsana man īsti labi nepadevās, bet es sev ļoti ticēju. Vispār tās lidošanas sakarā es stipri priecājos, ka toreiz savas idejas lielākoties realizēju dzīvoklī un man neienāca prātā, ka, lai paceltos savos iepirkumu maisiņu spārnos, vajadžetu nolēkt no kāda jumta kā Lindgrēnas Madikenai.
Linkir doma

Kretīnu enciklopēdija [25. Maijs 2015|00:11]

antons_v
[Tags|]

Dickipedia
Linkir doma

LĒNĀM, KĀ MĒNESS DILST [24. Maijs 2015|22:19]

antons_v
[Tags|]

Lēnām, kā mēness dilst
noplok sāpe
par savu nevietu
un savu nevajadzību
plaukstošā aprīļa
zaļoksnībā.

Ko tad es varu?
Nomīdīt kādu asnu.
Nobaidīt pirmo tauriņu.
Uzbrist soliņam,
kas pieder diviem,
un iztraucēt skūpstu.

Uz mirkli
nervu kumeļu
izlaist no grožiem...

Nevar zināt,
kādām margām tas pārlēks,
zem kāda braucamā metīsies,
pumpuru sprāgšanas
un savas brīvības apdullināts.

Es esmu vajadzīgs
vienīgi pats savam
idiotismam.

Viens otram vajadzīgi -
un viens otram
apnikuši.

Un tomēr -
lēnām, kā mēness dilst,
noplok sāpe.

(c) Vācietis
Link21 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]