| [ | Garastāvoklis: |
| | piepūšu sevi apukaļ | ] |
| [ | Mūzika |
| | kuššš | ] |
vakardien pirmoreiz mūžā biju īstās indiešu kāzās, līdz ar ko šodien diemžēl nevarēju aiziet uz darbu. īsāk sakot, tāda glamūra vēl nekad nebiju redzējusi. darbakolēģis rō bija uzaicinājis visu nodaļu, piepisāmies vienkārši spektakulāri. laulību ceremōnija bija gara un nesaprotama. pie brokastīm ar šeiniju ķiķējām, ka nevar saprast, kura no klātesošajām dāmām ir līgava, jo praktiski visas izskatījās pēc diskōbumbām - visi tie krāšņie sari un to nenormāli skaistās nēsātājas. ceremōnijas sākumā tomēr noskaidrojās, kura ir līgava - viņa ienāca spilgti sarkanā un zeltainā sari, tikpat spilgtu lūpukrāsu un zeltainām rotām no deguna līdz ausij. rō mugurā bija kaut kas neticams un neaprakstāms un galvā sarkans turbāns, no kura priekšpusē karājās pērļu virtenes, kas slēpa viņa seju. pie jostas viņam bija zelta zobens zelta makstī. man priekšā sēdēja indiešu kundzīte oranžā sari, ap plecu apmetusi tumžili zeltainu villaini auseklīšu rakstā :) viss pēc jau ir diezgan miglā tīts, jo alkohōls bija neierobežotā daudzumā. atceros, ka pie bāra man iedeva trīs glāzes prosekō, kuras es 10 sekundes vēlāk uzgāzu sev virsū. kleitas krāsa bija tam ideāli piemērota un principā tas bija patīkami atvēsinoši. aizgāju atkal uz bāru un viņi piedāvāja pienest tās prosekō glāzes man pie galda, bet atnesa pilnas glāzes un vēl pilnu pudeli. viesu bija ap 400, pilnīgs bardaks, bet arī ļoti skaisti un interesanti. pēc pāris dančiem atklāju, ka uz spoguļ-dānsflōra brīnišķīgi redzamas gan manas, gan arī keitas apenes. visām pārējām dāmām bija vai nu garie sari vai garās vakarkleitas un tik apkaunojoši momenti līdz ar to izpalika, lai gan pēc pusspaiņa prosekō arī mani tas vairs pārāk nesatrauca.
pīpētavā man piepisās viens reti pretīgs tips of the classic type of douchebaggery that transcends all races - ar pārlieki atpogātu kreklu, zelta ķēdi un zelta riņķi ausī. no sākuma šeinijam stāstīja, ka "ājā, latvija, zinu tādu", jo viņš jau ar visām tur esot gulējis, protams. kad noķēra mani vienu pašu, tad darīja man zināmu, ka "i want to take you out some time". vairākas reizes viņam pieklājīgi atteicu, līdz ar ko viņš sajuta vajadzību man paskaidrot, ka ne jau uz randiņu, bet vienkārši nopisties, ja tas man būtu pieņemamāk. saņēmis kārtējo atteikumu, viņš, protams, pajautāja, vai gadienā neesmu lesbiete. jo tik skaista un single, tāds kā vīlies, ka pat viņa nauda mani neimpresē. 47 gadi, 2 dēli, kam 15 un 17 gadu, 2 gadus šķīries, intereses: narkōtikas [kokaīns! tikai pats vislabākais!] un ballītes [visu laiku! non-stop!]. iekšēji uz maiņām smējos un vēmu. don't hesitate, dude, kill yourself now.
kāzas bija birmingemā, motociklu muzejā. atpakaļceļā visi gulēja, izņemot taksistu un mani. kad izkāpām mūsu miestā, visi paklīda un es dabūju stiept toniju kalnā, jo viņš murmulēja kaut ko par braukšanu ar mašīnu, lai arī nevarēja pat paiet. tonijs piekrita braukt ar tramvaju tikai tad, ja mēs iesim sadevušies rokās, kas ir viens no viņa stulbajiem, bet nevainīgajiem jokiem, bet, hare rāma, paspēju izrauties no viņa ķetnas taisni momentā, kad uz mūsu pusi rāpoja sadzērusies priekšniece, kura pēc tam vēl minūtes 5 karājās tonijam kaklā. pieskrēja arī šeinijs, lai arī sen bija atvadījies un itkā aizgājis, bet beigās palīdzēja man ielādēt toniju tramvajā. un uz atvadām neveikli palūdza apskāvienu.
šodien bezkaunīgi aizrakstīju uz darbu, ka nebūšu, jo vienkārši nevaru, visi bija ļoti saprotoši. māja ir tukša un klusa, un man ir neierobežots daudzums serjālu. top of the lake ir depresīvi brīnišķīgs un skaists, kā jau jaunzēlande, ideāli piemērots paģirainai pirmdienai, kas alsō iekritusi par mēnešreižu pirmo dienu, kad segapakša ir viss, ko vēlamies. kad pārnāks kriss, es ieiešu dušā un iešu uz jōgu, lai varētu turpināt ne ar vienu nesarunāties. |
6 (25.0%)
