friends [entries|archive|friends|userinfo]
dekaels

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Mīts par Sīzifu [31. Jan 2015|22:06]

krii
Ričmonda aste ir pietiekami gara, lai viņam ik pa laikam izdotos to noķert. Tādos brīžos viņa acīs parādās neviltots "WTF, ko lai es tagad ar to iesāku?", viņš apsēžas uz sava dibena, lai mazliet padomātu, aste sēžoties izšļūk no zobiem - un atkal jāsāk viss no gala.
Link1 raksta|ir doma

[31. Jan 2015|18:50]

krii
Brīžiem lasot komentārus pie kāda sava ieraksta, es jūtos tā, it kā man pretim būtu teksta ģeneratori, kuri izmanto teikumus un rindkopas no manis nelasītām grāmatām; kaut kas līdzīgs zīlēšanai, bakstot ar pirkstu nejauši uzšķirtā lappusē - izlasi un mēģini atrast kādu saistību ar pašas domāto...
Link14 raksta|ir doma

[31. Jan 2015|12:38]

krii
Viens no lielajiem psiholoģijas noslēpumiem man ir iemesli, kas liek visai daudzām sievietēm pieslieties uzskatu sistēmām, kuru ietvaros viņas pašas - tāpēc, ka sievietes - tiek dehumanizētas un padarītas par objektiem. Es varu nosacīti un daļēji saprast (kaut arī nejūtot emocionālu empātiju) infantilo vēlmi atteikties no atbildības par savu dzīvi, kas rezultējas sapņos par Stipro Vīrieti- kurš-noliek-pie-vietas-rūpējas-uzrauga-un soda. Taču pilnībā pieņemt atteikšanos no savas patības, no personības autonomijas, pieņemt savu it kā esenciālo pakļautā-padotā, "cilvēka palīga" statusu un tā reliģiskos vai ezotēriskos pamatojumus ir kaut kas tāds, kas nevien pilnībā iziet ārpus manas apziņas robežām, bet uzdzen arī fizisku nelabumu.
Link56 raksta|ir doma

darīt biznesu [31. Jan 2015|12:33]

iztulko

[pichshsh]
Kādas iespējas labi latviski pateikt "to do business over the phone"? :)
Link1 raksta|ir doma

ceļš uz elli; nāve [31. Jan 2015|11:35]

morloku_karalis
Link1 raksta|ir doma

[31. Jan 2015|10:58]

chimera
par mātēm, kas nogalina savus bērnus.

ir čupa norvēģu tautas pasaku ar aptuveni šādu sižetu: dzīvo māte un dēls (tēva nav nekad). dzīvo, dzīvo, tad dodas pasaulē. pasaulē satiek trolli. trollis saka mātei: a davai mēs tavu dēlu nozūmēsim, un es tevi apprecēšu. māte priecīga: a davai!

folkloristi, ko tas nozīmē? (ja atskaita to, ka norvēģi JAU TAD bija perversi un tā)
Link7 raksta|ir doma

tiesības aizliegt tiesības nav nekādas tiesības [31. Jan 2015|03:29]

neoplasm
[Garastāvoklis: |bučas džimam, nu]
[Mūzika |Einstürzende Neubauten - Sabrina]

es, starp citu, zinu to ārsti stradiņos, kuru džims pieminēja savā lieliskajā un tik ļoti vērtīgajā rakstā. zinu arī, kā ir justies kā tādai ķekavas vistai uz kušetes, es tā jutos 2008.gadā. mans stāsts gan ir pilnīgi savādāks. es par savu grūtniecību uzzināju no sava vīrieša, manas pirmās mīlestības. viņš ir ārsts un nolasīja simptōmus no mana ķermeņa vēl pirms es biju paspējusi attapties [manā dzīvē viss ir otrādāk]. es nebiju pārliecināma un viņš man nopirka 2 grūtniecības testus. diena, kad es ieraudzīju tās 2 fokin' svītras uz testa, bija viena no drausmīgākajām dienām manā mūžā - tā bija apokalipse, kas paredzēja pilnīgu manas, un tikai manas, dzīves sagraušanu. aborta iespēja pat netika izskatīta, vīrietis bija priecīgs - laimīgais jaunais tēvs. viņš gribēja, lai mans ķermenis viņam iznēsā vēl kādus 4 bērnus. es biju tikko no videnes un iestājusies universitātē, un mana dzīve bija beigusies. es gan visu laiku dzīvoju tādā vieglā nolieguma miglā, pa kluso turpināju pīpēt un stiklainām actiņām vērties tālēs zilajās, cerībā, ka no realitātes var kaut kā pamosties.

ginekolōģe apstiprināja, ka esmu stāvoklī un es pierakstījos uz saglabāšanu. jo man taču bija visi pareizie apstākļi. nu, izņemot to vienu - ka es nebiju gatava un negribēju kļūt par māti. par manu grūtniecību zināja un priecīgi spiedza tikai pāris draudzenes, kurām es pieklājīgi smaidīju un iekšā klusiņām smilkstēju un miru. jo mana pirmā mīlestība būs mana vienīgā, mana jaunība ir beigusies, es būšu ieslēgta kaut kādā drošā suburbian cietoksnī, kur es drīkstēšu piederēt tikai viņam un es vairs nekad nevarēšu būt viena.

man rīgā bija ģim.ārste, kas bija mana ārste jau no agras pamatskolas, nāca vizītēs pie manis mājās un bija radījusi man kaut kādu draudzības un mātišķuma ilūziju. pierakstījos pie viņas, lai pajautātu, vai varu iet pie viņas uz novērošanu. viņa dusmīgi mētāja pa galdu papīrus, teica man, ka esmu par jaunu bērnu taisīšanai un, sašutumā par manu naivo ierosinājumu, paziņoja, ka viņa "jau nu gan nelīdīs, kur viņai nevajag". hujārīju ar ričuku caur āgenskalnu, lai gan milzīgo asaru dēļ neredzēju vispār, kur braucu. bet man bija pohuj, man šajā pasaulē tik un tā vairs nebija vietas - es vairs neesmu es, man vairs nav tiesību, bet ir tikai pienākumi, esmu noreducēta līdz savai dzemdei un tās saturam, es būšu māte un nekas cits.

pāris nedēļas vēlāk man sākās asiņošana. es piezvanīju ginekolōģei un viņa man asi atcirta kaut ko no sērijas, vai es galīgi stulba esot, viņai tagad zvanot, un ka jāzvana pa taisno ātrajiem taču. bet es neticēju, ka ir noticis kas nopietns, jo nebija tā kā filmās. man nekas nesāpēja un asiņošana bija minimāla. es sakrāmēju somu un gaidīju ātros. vīrietis bija aizņemts un varēja mani satikt tikai nākamajā dienā. to visu dienu un nakti es slimnīcā biju viena. pie tās pašas miesnieces kundzes stradiņos. par laimi manu SA konstatēja cita ārste. viņai bija patīkama, mierinoša balss, lai arī viņa nerunāja lieku un neizteica līdzjūtību. otru ārsti, to raupjo sievu, es necitēšu. pēc brīža es jau biju zem narkōzes un pavadīju nakti slimnīcā, guļot milzīgā asins peļķē - uz jautājumiem par to, kas ar mani notiek, daktere miesniece man asi atgrūda, ka viss ir pareizi un ko tad es sagaidu, viņi taču mani "tikko ir iztīrījuši". sorry i asked.

atgriešanās dzīvē nebija viegla, jo kāds mani kaut kur bija redzējis un kāds kaut ko kaut kur bija dzirdējis un cilvēki sāka uzdot neadekvātus jautājumus. ģim.ārste piedevām izpļāpājās par manu grūtniecību manai mātei. netīšām, but the damage was done. vairākus mēnešus pēc visa tā murga mani vēl konfrontēja māte un man bija jātiek galā arī ar to - ar no pārpilnības raga birstošiem pārmetumiem par manu noslēgto dzīvesveidu un mātes krišanu histērijā par to, ka viss par mani jāuzzin no svešiem. viss, ko es varēju teikt, bija, ka viņai par to vispār nebija jāuzzin un tā vispār nav neviena darīšana, tikai mana un mana ķermeņa. un par to uzzināja tieši mana māte, protams - cilvēks, kurš nekad neko neļaus tev aizmirst un mierīgi dzīvot tālāk.

labi, detaļas un visi tie blakusapstākļi nav svarīgi. galvenais ir tas, ka es tam visam gāju cauri viena pati, nobijies naivs skuķis, un man tā arī neizdevās to savam vīrietim piedot. nepagāja ne gads un es jau biju citā kontinentā laimīgi iemīlējusies citā vīrietī un man bija pilnīgi cita dzīve. es nekad nedomāju par savu nevēlamo grūtniecību kā par bērnu, kā par reālu cilvēku. ar to mana pieredze krasi atšķiras no daudzu citu sieviešu pieredzes. mana grūtniecība sevi pārtrauca pati, es noteikti neesmu nekāda ezotēriķe, bet tobrīd domāju, ka tā bija diezgan lōģiska mana ķermeņa reakcija uz tam atņemtu brīvību. vēl tikai bija jāiemācās sadzīvot ar kaunu par to atvieglojuma sajūtu, ka caur kaut kā nāvi es esmu atguvusi savu dzīvi.

mans sakāmais ir tāds, ka es jūtos vainīga tikai sevis priekšā - par to, ka es biju jauna, dumja un ļāvu sev to nodarīt. man toreiz vajadzēja paņemt manu dārgo aiz pautiem un pieprasīt abortu, bļaut un pretoties, pieprasīt viņa klātbūtni slimnīcā, aizstāvēt savu brīvību. vislabāk par izsargāšanos vispār noteikti būtu palīdzējusi iemīlēšanās pilnīgi citā cilvēkā [ironizēju, ja nu gadienā nav skaidrs]. man tajā tumšajā bezmiega naktī stradiņos bija gana daudz laika pārdomāt dzīvi, gana daudz laika maisīt šo ūdeni ar eļļu - vainas un atvieglojuma sajūtas.

toties tagad es zinu, ka nekad vairs nebūšu tik gļēva; tagad es zinu, cik dārga ir brīvība. es mīlu savu dzīvi un mīlu pati sevi, un neviens vairs nekad manā vietā neizlems, ko man vajag vai nē un kā būtu pareizi. kad ar savu tagadējo draudziņu diezgan svaigi bijām sākuši draudzēties, bija reize, kad mans cikls bija nogājis no sliedēm un es biju stāvās šausmās, ka kaut kas varētu būt nogājis greizi un es varētu būt palikusi stāvoklī. draudziņš man zvanīja nakts vidū, jo savā internetvēsturē bija ieraudzījis manis gūglētas vietējās abortklīnikas un, protams, gribēja zināt, vai man gadienā nav viņam kas sakāms. alsō, vai es viņu uzskatot par pilnīgu sūdu, mēģinot visu šo atbildības nastu uzkraut sev vienai pašai. tas bija vairākus gadus atpakaļ, bet es joprojām atceros to mīksto drošības sajūtu, kas mani pārņēma klausoties viņa balsī un dzirdot viņa sacīto. jā, man nav tam jāiet cauri vienai pašai un jā, jebkurš mans lēmums ir labs, jo tas ir mans. tas, ka man ir attiecīgie orgāni, nekādā veidā neuzliek man automātisku pienākumu kļūt par māti. man ir arī cita vērtība, piemēram, intelektuālā nevis tikai kaut kāda miesiskā, bērnus iznēsājamā. caur mani nevar dzemdēt nedz vīrieši, nedz valsts - tās ir eksluzīvi tikai un vienīgi manas tiesības un ir neapstrīdamas, punkts un basta.
Link43 raksta|ir doma

[31. Jan 2015|00:00]

virginia_rabbit
man ir iesnas un visu laiku izkalst mute tāpēc. es paprasu i dzērienu, viņš atnes. un es saku, ka tas ir ūdens un nav godīgi, ka viņš izmanto to, ka man nav ožas, lai dzēriena vietā iedotu pliku ūdeni, bet izrādījās, ka tā bija kumelīšu tēja, vnk man patiešām nav ožas.
Link2 raksta|ir doma

purngrāmatas tikeris II [30. Jan 2015|22:19]

lemurs
otrā sērija sīkumu sānjoslas epopejā.
izmēģināju miljonu padomu, kā to štrunta tikeri dabūt atpakaļ. beigu beigās atlika viens neizmēģināts ieteikums: nospļauties, nomierināties un gaidīt, reizēm viņš atgriežoties pats (citu pieredze liecināja, ka tas var prasīt no 2 dienām līdz 3 mēnešiem).
nu nospļāvos. un tikeris ir atpakaļ. bet. atgriezies viņš ir kā mazs kroplītis, citā vietā un citā skatā. fuj pē.
tak tagad man ir zināma galvenā gudrība: nospļauties un gaidīt.
varbūt kādu dienu viņš atkal daiļi izstiepsies pa visiem labajiem sāniem. mņa.
Link1 raksta|ir doma

[30. Jan 2015|21:40]

chimera
[Tags|]

patīkams pārsteigums, biju domājusi, ka nedzemdējušām nespīd:

Saskaņā ar likumu "Par seksuālo un reproduktīvo veselību", ķirurģisko kontracepciju var
veikt divos gadījumos:
­ ja sievietei ir vismaz 25 gadi, un viņa ir devusi rakstisku piekrišanu sterilizācijai
­ ja ir kādas medicīniskas indikācijas (arī sievietēm, kas jaunākas par 25 gadiem), ko apstiprina
medicīnisks konsīlijs, kura sastāvā ir ginekologs, urologs un divi citi ārsti. Un arī tad jābūt ir
rakstiskai pacientes piekrišanai

domāju, tā ir laba opcija sievietēm, kuras ir pārliecinātas, ka nekad, nekad nevēlas bērnus.
Link35 raksta|ir doma

[30. Jan 2015|19:10]

ingmars
Nejokojiet ar okultajiem rituāliem!
Link2 raksta|ir doma

[30. Jan 2015|17:30]

vanga
[Mūzika |R.E.M. - Drive]

Link1 raksta|ir doma

[30. Jan 2015|18:09]

krii
Jāpiezīmē, ka man ļoti nepatīk un šķiet visai aprobežotas anti-kristietiskās vētras, kuras pēdējā laikā plosās Cibā. Kaut gan esmu gatava diezgan radikāli iestāties pret baznīcas ietekmi likumdošanā, "kristīgiem" argumentiem diskusijās par reproduktīvajām tiesībām vai partnerattiecībām, pret ticības mācību skolā un vispār atbalstu ļoti striktu valsts un baznīcas nošķīrumu, kā arī indivīda svētās tiesības uz apziņas brīvību, tomēr kristietības vai reliģijas vispār apņirgšana tikai tāpēc, ka pašam pietrūkst iztēles veiklības paskatīties uz pasauli citādas metafiziskas sistēmas griezumā, kurā darbojas sava iekšējā loģika, man šķiet visai trula. Piedodiet, brāļi un māsas iekš ateisma/agnosticisma.
Link26 raksta|ir doma

[30. Jan 2015|17:51]

jim
Draugi, es tikai gribēju pateikt lielu paldies par šodienu. Jūsu atbalsts un sapratne ir gandrīz fiziski sajūtami, kaut kas līdzīgs lielam apskāvienam vai siltai segai, kas negaidot izveido starpsienu, aiz kuras negācijas un nosodītāji pārsteidzošā kārtā nespēj ievainot, vismaz pagaidām.
Link29 raksta|ir doma

[30. Jan 2015|16:43]

virginia_rabbit
es būtu gribējusi bērnu daudz agrāk, bet neviens no maniem iepriekšējiem draugiem vai partneriem nav gribējis ar mani kopīgu bērnu.
Link14 raksta|ir doma

[30. Jan 2015|17:24]

krii
man ir draudzene, praktizējoša kristiete, katoliete. Pirms 18 gadiem, kad mēs abas bijām ļoti jaunas un diezgan neprātīgas, viņai gadījās neplānota grūtniecība. Bērna tēvs ar viņu attiecības pārtrauca jau pirms bija par šo grūtniecību uzzinājis. (Vēlāk, jau pēc bēŗna piedzimšanas viņa nolēma būt godīga un informēt viņu par šo faktu. Viņš piekrita tikties kafejnīcā, uzklausīja ziņu, ka ir tēvs, samaksāja par viņas konjaku un aizgāja. Pēc tam par šo vīrieti viņa nav dzirdējusi.) Naudas nebija, darba nebija, studijas bija iesāktas un nepabeigtas, vecāki un ārsti viņu mudināja grūtniecību pārtraukt, tomēr viņa izvēlējās to saglabāt. Tāpēc, ka dzīvības svētums. Tāpēc, ka Dieva griba.
Viņa joprojām ir kristiete, katoliete, arī sieviešu tiesību aizstāve. Vairākas reizes piedalījusies diskusijās ar bēdīgi slaveno Saeimas parādnieku-oļiniešu komisiju un ļoti pārliecinoši aizstāvējusi sievietes tiesības uz izvēli. Turklāt uz izvēli, kuru neietekmētu reliģiozu organizāciju un citu prolaifistu spiediens un manipulācijas.
Kad es jautāju, vai šīs pozīcijas aizstāvība viņai nerada konfliktu ar pašas kristīgo pārliecību, viņa atbildēja, ka drīzāk otrādi. Kristietība un pašas pieredze ir tās, kas viņai atņem paštaisno vēlmi spriest citas sievietes vietā, kā arī manipulēt ar vainas apziņu un kaunu.
Link

Novērojums [30. Jan 2015|17:12]

krii
Oļiniešu īpatsvars abos dzimumos ir līdzīgs.
Link7 raksta|ir doma

[30. Jan 2015|14:43]

virginia_rabbit
tik ļoti nevaru saņemties vēlreiz iet laukā, ka laikam braukšu ar taksi uz skoliņu pakaļ E
Linkir doma

ķīmija un taupība [30. Jan 2015|14:44]

ezss
[Tags|]

Priecīgi iehavojām no seniem krājumiem elektroforēzes aparātiņu, latvju bāleliņu ražotu, kas nodrošina DNS fragmentu kustību elektriskajā laukā. Priecīgi, jo visu var darīt pie sevis un nav nekur jādodās.

Pēc kāda laika studenti sūdzās, ka aparāts nestrādā. Šodien tīriju "salūzušo" aparatusu un pamanīju, ka vien no elektrodiem ir sabirzis, sabirzušais elektrods ir vara krāsā un buferis ir palicis zils.

Izrādās, ka platīna elektrodiem neesot pieticis naudas un tad bāleliņi ielikuši vienu platīna, otru vara. Protams, ka mums, kapitālisma izlaistajiem jauniešiem, tas nav nācis prātā un bezbēdīgi esam slēguši arī pozitīvo polu pie vara elektroda. Lūk arī ķīmijas mācību stunda bez maksas.

Lai gan žēl padirstā aparatusa, ir savādi patīkami apzināties, ka ir skaidrs, kāpēc tā noteik, nevis jāapgalvo, ka elektriskās iekārtas darbina balti dūmi, kuriem tiekot ārā no iekārtas, tā vairs nedarbojas.
Linkir doma

DDDD [30. Jan 2015|13:29]

ingmars
Vispār jau es esmu diezgan slikts cilvēks.
Link2 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]