beigās
runāju ar savu (seko mīļvārdiņš, kuru izteikt būtu pārāk nevajadzīgi) spēlēju ģitāru. dažas dziesmas tik tuvas jau, ka ar aizvērtām acēm un visu sirdi spēlē. galavassāpes nav mitējušas, tiaki apēlējot tās pagaist un nejūtu vairs tās nemaz. šodien gan nemaz nemēģināju vilkt līdzi vokālu. labāk nē, kāda tad vaina instrumentālajam? drīz taisīšos gulēt, vēl tikai pāris reizītes iziešu CSN eksāmenu, tīri simboliski! ui, rīt 14 braukšanas lesson. aidā sniegotā Jelgava es jau nāku!