skriceļi

5. Janvāris 2006

00:20 - kāda vēl tur lōģika

saruna.
A: labi es eju tagad gulēt! rīt ļoti agri jāceļas!
B: nu beidz, paguli taču vēl pēdējās dieniņas, tad vajadzēs agri celties un nevarēs ilgi gulēt!
A: nu jā, bet tad varēs ilgi neiet gulēt!
tik neloģisku nobeigumu sen nebiju izteicis. smējos ilgi!

22:54 - sākumā

šodien tīri jauki izspēlējos to veco labo hekeju. njā pēc gada nespēlēšanas sakarā ar veselības un laika traucējumiem. sakumā likās pavisam čābīgi, pēdas sāp, pagriezienos neveikls, ar ripu kā ar sūdu, ka tik citam atdot. bij tizli, bet nu uz beigām jau bij tīro labi. sapratu, ka nu mana sliktā redze atspēlējas man. ja līdz šim man tas īpaši netraucēja, tad tagad gan. ar brillēm nevar spēlēt. svīst ciet, bail, ka saplīsīs, bet bez atkal sūdīgi. ripu ta neredz. saspēlēju ar veterāniem. njā noslidot ta var, par ripu cīnīties var, pat iemest var, bet nu tehnika, vecīt, tehnika. kā vienā filmā reiz teica "only way you can get smarter is by playing a smarter opponent!"

23:05 - vidū

atnācu mājās un sāka sāpēt nedaudz galva. satiasīju savu mīļāko tēju - piparmētru. pats gatavoju ziemai tādu, pats plūcu dārzā, žāvēju, pats tagad dzeru. uz slēdu vienā no retajām reizēm TV un skat kas tur iet - 100g kultūras. un tieši raidījums apr Hercu Franku. latviešu dokumentālā kino klasiķi. noskatījos filmu zirgspēks. un sapratu, ka lūk šī lieta man vēl ir par lielu. nu neesmu es izaudzis vēl. pagaidām tikai otrā tāda filma. pirmā bij Federiko Felini "La Dolce Vita". var jau būt, ka tas bij tikai valodas dēļ, jo filma bij itāļu valodā, bet subtitri tad bij angliski, muļķīt. piekrītu, tad jau atliek tikai dživot. zinu, ka pienāks reiz diena, kad skatīšos šo filmu ar pavisam citām pārdomām. nu gluži kā tas bija ar pāris citām filmām iepriekš. visam savs laiks dzīvē

23:11 - beigās

runāju ar savu (seko mīļvārdiņš, kuru izteikt būtu pārāk nevajadzīgi) spēlēju ģitāru. dažas dziesmas tik tuvas jau, ka ar aizvērtām acēm un visu sirdi spēlē. galavassāpes nav mitējušas, tiaki apēlējot tās pagaist un nejūtu vairs tās nemaz. šodien gan nemaz nemēģināju vilkt līdzi vokālu. labāk nē, kāda tad vaina instrumentālajam? drīz taisīšos gulēt, vēl tikai pāris reizītes iziešu CSN eksāmenu, tīri simboliski! ui, rīt 14 braukšanas lesson. aidā sniegotā Jelgava es jau nāku!
Powered by Sviesta Ciba