zeltainās lapas beigušās. tās zemē guļ kā vecs, netīrs paklājs. rudenīgais lietus tās slapina un mērcē. debesis tumši pelēkas, tik vējš iepūš matos un tu sajūtu rudeni. to rudeni, kas drīz tavas kājas dubļos mērcēs un degunu saldēs. negribi viņu? jāpacieš vien būs. citādi jau nevar. tikai tad, kad kritīs snigpārsliņas varēs sajust jauko ziemu. tikai tad es ticēšu, ka rudens tuvojas galam