Comments: |
"Mīlestība nekad nebeidzas, praviešu dāvanas izsīks, mēles norims, un atziņa zudīs. 9 Jo nepilnīga ir mūsu izpratne un nepilnīga ir mūsu pravietošana. 10 Bet, kad atnāks pilnība, tad beigsies, kas ir tikai daļējs. 11 Kad biju mazs bērns, es runāju kā bērns, domāju kā bērns un spriedu kā bērns, kad kļuvu vīrs, es atmetu bērna dabu. 12 Mēs tagad redzam neskaidri, kā raudzīdamies atspulgā, bet tad – vaigu vaigā; tagad es atzīstu daļēji, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts."
Protams, valoda ir nepilnīga. Bet tas nekad nav nozīmējis, ka runāšana un rakstīšana būtu kas atmetams un nopeļams, puķe laukā ir labs piemērs, bet mēs neesam puķes laukā vai putnindenesīs. Dievs pasauli rada ar savu Vārdu. Tas cilvēkam māca vislielāko vērību pret saviem vārdiem. Nu, tur, tev nebūs dieva vārdu velti valkāt, lai jūsu jā ir jā, nē ir nē, nezvēri utml.
Man liekas, jau vēsturiska tavas cibas problēma ir tā, ka tev šķiet vai tu vēlies jau dzīvot Dieva Valstībā, it kā tā jau būtu atnākusi, iestajusies, it kā šī pašreizējā pasaule ir all there is. Es to varētu nosaukt par budisma herēzi, jo budismam sajaucoties ar rietumnieka kristietības formēto prātu veidojas eksplozīva kombinācija, disonanse.
Tu esi asinsdesa, bet kopumā es tev šoreiz piekrītu Izņemot vārdu herēze, jo šis vārds ir tukšais nesējs
Kāpēc tukšais nesējs? Padaule nav radusies vakar, riteni nevajag izdomt divreiz. https://en.m.wiktionary.org/wiki/heresyFrom Old French heresie (modern hérésie), from Latin haeresis, from Ancient Greek αἵρεσις (haíresis, “choice, system of principles”), from αἱρέομαι (hairéomai, “to take for one’s self, to choose”), the middle voice of αἱρέω (hairéō, “to take”), from Proto-Indo-European *ster-; see also Welsh herw (“theft, raid”), Ancient Greek στερέω (steréō, “to deprive of”). Ja cilvēks atzīst, ka ir tāda lieta kā patiesība, tad arī herēzes konceptam nevajadzētu sagādāt problēmas. Ja patiesības nav, nu tad vienalga, arī pats izteikums var patiesības neesamību tikpat labi var nebūt saistošs.
Ā nu tādā gadījumā herēze ir tā, ka kristietība ir vienīgais iespējamais ceļš, ka patiesība ir cieši apjozta un tai būtu tikai vienas durvis.
Es saprotu, ka šāds uzskats ir vajadzīgs kara un rasu tīrīšanu laikos, varas noturēšanas vajadzībām, bet nu lol baznīcas un valsts šķirtības apstākļos.... Lieki piebilst ka Kristus vārdus ka netiks pie tēva kā vien caur viņu, es saprotu kā domātus jūdaistiem u.c. augstprāšiem, kam trūkst pašrefleksijas, pazemības un reālistiska skatījuma uz sevi, kas kleimo ekskluzīvu piekļuvi dievam, kas grēku risina ar ārējiem līdzekļiem. Kas moralizē tā vietā lai izmeklētu sevi. | |