beidzot ir kāda kafejnīca, kuru varu saukt par savu. Kurā patverties no ikdienas steigas un šitiem ārprātiem. Šodien nozagu sev pusstundu laika, pa ceļam no FinMin iemuku tajā un pasēdēju pusstundiņu kompānijā ar mandeļkūku un plūmju-kanēļu tēju. Padarbojos ar MD citā vidē, un jāsaka, ka bija sekmīgi.

Ārā ejot sastapu Vītiņu, kura izrādās turpat netālu rukā. Viņa brauks uz Islandes konferenci februārī. Uh, laimīgā. Teicās, ka Sirmais arī uz to kafejnīcu iet pirkt kūciņas, sakot, ka pats cep :) Es tik tagad sapratu, par kuru Sirmo viņa runā.. Ne jau par to, kura grāmata maksā tagad 17.99. Ak es, bremze.