Skolotaaju varoniba
zemak aprakstiitais ir praatam neaptverams. taas ir shausmas un tragjeedija. Tomer taas ir arii patiesas cilvecigas veertibas, kuras diemzhel visbiezhak paraadaas tikai shadaas tragjeedijas. Ikdienaa par beerniem domajam tik maz.

Raksts:
Beslanā mācības visās 7 skolās sāksies tikai šonedēļ. Beslanas 1. skolas skolotāji, kas izdzīvoja terora aktā, ar šausmām domā, kā varēs mācīt bērnus pēc šā drausmīgā notikuma. Mūzikas skolotāja saka, ka nespēj iedomāties, kā bērni varēs atkal dziedāt un dejot.


Bet mācības 1. skolā sāksies vēl vēlāk, jo vispirms ir jāapbedī mirušie.

Žurnālisti, kas sarunājušies ar skolotājiem pēc terora akta, saka, ka pārdzīvotais atstājis šausminošu iespaidu, šie skolotāji raud bez asarām, kliedz un, atceroties notikušo, šausmās saķer galvu.

Skolā, kuru ieņēma teroristi, pirmajā septembrī strādāja 59 skolotāji. 13 no viņiem terora akta laikā gāja bojā.

Laikrakstā «Komsomoļskaja Pravda» aprakstīta skolotāju pašaizliedzīgā un varonīgā rīcība terora akta laikā.

Skolas direktore Lidija Calijeva, 70 gadu vecā sieviete, bija tā, kuru pēdējo iznesa no skolas sporta zāles. Viņa atteicās atstāt zāli, pirms tajā vēl bija kaut viens izdzīvojušais. Ja pārbiedētie bērni zālē sākuši raudāt, tad teroristi tos apklusinājuši ar šāvieniem. Skolas direktore pratusi rūpēties, lai bērni neizraisītu kaujinieku dusmas. Starp sagūstītajiem zālē atradās arī divi viņas mazbērni. Pat tad, kad direktori ievainoja, viņa esot gulējusi un ar žestiem un kliedzieniem norādījusi, kur bērniem pārvietoties, lai būtu drošībā. Direktore un abi viņas mazbērni izdzīvoja.

Īpašs stāsts ir par fiziskās kultūras skolotāju Jani Kanidi. 74 gadus vecais skolotājs visu mūžu nostrādājis par skolotāju Beslanā. Sagūstīto vidū viņš bija visvecākais. Atrodoties zālē, skolotājs ne reizi neesot apsēdies — lai bērniem pārpildītajā zālē paliek vairāk vietas. Teroristi esot piedāvājuši viņu atbrīvot, jo nekarojot pret veciem cilvēkiem, bet skolotājs no tādas iespējas atteicies, paliekot kopā ar bērniem. Viņš esot aizstāvējis bērnus un par to saņēmis sitienus. Kad teroristi mērķējuši uz kādu bērnu, skolotājs nostājies priekšā stobram, aizsedzot bērnus ar savu augumu. Jani Kanidi nogalināja skolas ieņemšanas laikā.

Zīmēšanas skolotāju Natašu Rudenoku teroristi nošāva. Viņai bija 28 gadi. Kad bērni bija spiesti dzert urīnu, jo ūdeni viņiem nedeva, skolotāja esot bērniem palīdzējusi, sakot, ka tas nav nekas briesmīgs, lai aizverot acis un iedomājoties, ka dzer kokakolu.

Rokdarbu skolotājs Aleksandrs Mihailovs, aizstāvot bērnus, uzbrucis teroristiem, tie viņu izveduši no zāles un nošāvuši.

Modelēšanas skolotāja Alla Andījeva uz skolu bija atvedusi abus savus bērnus. Visi trīs gāja bojā.

Osetīnu valodas skolotāja, 28 gadus vecā Alena Dzuceva, sporta zālē sēdējusi uz palodzes, jo uz grīdas nav bijis vietas. Kad blakus sprāga bumba, sprādziena vilnis viņu izmeta pagalmā. Ievainota, apdegusi viņa ierāpojusi atpakaļ sporta zālē pie skolēniem, sakot, ka viņa neies prom no skolas, pirms to nebūs atstājuši bērni. Viņa palīdzēja daudziem bērniem tikt ārā no sporta zāles, bet pati nepaspēja, jo iebruka skolas jumts.

Jaunāko klašu skolotāja Emma Karjajeva starp ķīlniekiem atradās kopā ar savu meitu, 6. klases skolnieci. Kad ēka tika ieņemta un ķīlniekiem bija iespēja izkļūt no zāles, Emma gulēja zem drupām. Kāda kolēģe gribējusi viņai palīdzēt doties prom, Emma teikusi, lai glābjot meitu, jo pati jau vairs nevar bēgt un, atpogājot apģērbu, parādījusi, ka ir sašauta kā siets. Arī Emmas Karjajevas meita gāja bojā.

Beslanas 1. skola bija pati prestižākā. Tajā mācījās augsti stāvošu amatpersonu bērni, iespējams, arī tāpēc teroristi izvēlējās tieši šo skolu.

No 59 skolotājiem 13 gājuši bojā, vēl 6 pedagogi tiek uzskatīti par bez vēsts pazudušiem.

Dzīvi palikušie skolotāji sākuši apmeklēt īpašus mācību kursus — kā palīdzēt terora aktā cietušajiem bērniem.