Telpas · elpa

Vakar.. Jā, pirmdienas rīts slinki iesākts. Saule laužas cauri tam tur netīkamās krāsas loga aizsegam. Bet tas gaišums nevelk mani ārā no gultas. Smagās domas. Nav līdzējusi istabas pārkārtošana. Prātojos prātojos. Un neceļos, jo nav tāda īsta uzdevuma, nemāku vēl dzīvot pēc tā principa - neatliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien.
Bet ja es pats sevi nevelku, tad kāds cits velk. Vēl jau esmu pieskaitāms tiem, uz kuriem cerības nav atmestas. Esmu vēl glābjams. Bīdāms, mīcāms, veidojams. Izveidojams par kaut ko vērtīgu. Ak, jā, par kaut ko vēl vērtīgāku - būsim pozitīvāki, sarunāts?

Jā, riebj man sevī sajust pesimismu. Un nepatīk, ka citos tas cenšas ieperināties. Tādēļ es smaidu. Un es smaidīšu līdz nāvei un arī pēc tam atstāšu tai maitā miesā smaidu. Jā! hahā

Tātad to nākotni par daudz domās maļu, turklāt skaistām ainām ļoti bieži velkas līdzi tie draņķa parazīti. Visu parazītu parazīts grib iestāstīt, lai grābju pirmo vieglāko... ak. Nebeidzama cīkstēšanās. Plūdi un sausums.

Ak jā, jo tad es te gribēju.. Kāds mani izvelk. Tātad pirmdien pirms 12 dienā zvana mobtel.
(aptuveni šādi saruna)
- Ko šodien dari?
- eee rakstu darbu skolai. (ZPD koledžai)
- Tad jau neko prātīgu. Brauc līdzi uz Latgali
- ... labi

Nevis izklaide, bet, brīvprātīgs darbs. Jā! No brīva prāta kulties uz kaut kurieni pēc kaut kā un saņemt neko no materiālās pasaules. Nu labi, šoceni un pieticīgu pārtiku. Pieticība esot viena no dzīves mākslām. Un tad jau zini, ka tā pieticīgā pārtika ir garda un var teikt, ka arī svētīga. Ak, jā un arī pajumte ir no materiālās pasaules.
Bet viss taču ir vienots. Nemateriālajam ir ļauts un varbūt uzdots izpausties materiālajā.

Gandrīz līdz Krievijas robežai. Turp un atpakaļ - ne tik episki kā hobitam... Pūķi redzēju, bet tas nebija dzīvs. Septiņu Sauļu dziesma oranžā pilnmēnesī. Dziediet!

Tie, kas grib, saņems plašāku izklāstu. Zem četrām acīm. Zobs pret zobu, smaids pret smaidu. Sīkumi ir atslēgas uz kosmiskām sarunām.
Uzbāzība ir netikums. Arī es mācos ņemt un negaidīt, kad kāds dos kā uz paplātes, jo tā notiek reti. Tētis saka - ja dod, tad ņem un nedomā. Jo īstie cilvēki dod nepārtraukti. Dzīve nav restorāns, dzīve ir lauku sēta. Latvju lauku sēta
Zeme ir skaista un bagāta. Latvija ir tās daļa.

Garlaicīgi ir garlaicīgam cilvēkam.

Esmu no tiem cilvēkiem, kas var teikt, ka Dievs nav man parādā. Drīzāk - es Dievam. - tā tas, kura ceļa biedrs biju.

Lai guļ miegu, kas guļ miegu
Ceļa māte negulēj.
Tur tek dienu, tur tek nakti 
Dzelžiem kalti ritentiņ'.
Dzelžiem kalti ritentiņi
Pakavoti kumeliņ'.

Skandinieki - Ceļa māte

vakardienas sākums sasodīti slinks. Turpinājums rosīgs. Pārkārtoju pieticīgo istabas pildījumu. Padauzīju džambu pie Kongresa nama, izskatījās, ka tur būtu mazāk ļautiņu, kas dzirdētu manu nemākulīgo džambas spēli. Acīm ciet, pretī Saulei
Jauka tikšanās lielveikalā
Plāni lieli, tik tie nav īsti mani. Būšu realizētājs. Jāiedegas tik
Saulriets sagaidīts virs Rīgas jumtiem. Vismaz ne vienatnē. Es, Brālēns un viņa draudzene laidīsim uz LIIV RIEK Hah, mēģināšu mūs iedabūt lieliskajā dzīvoklī, kur ar absenta pabijām vasarā Fonteinfesta laikā. Bet līdz tam vēl jāizdzīvo
Šonakt sāku skanēt jaunāko piebliezto filmiņu... Tikai pirmā šogad. Un gandrīz gads kopš iepriekšējās. Atkal daudz par maz dzīvības attēlos.



Ak jā, par maz cerības cilvēkos.

bērnībā mani dziļi aizskāra dzirdētais garlaicīgi ir tikai garlaicīgiem cilvēkiem

Ak, piemirsu šo Imants Ziedonis - Epifānija "Dziediet"

Pavasara iestāšanās svētkos Undīnē pirmo reizi piedalījos Rezonanses stundā. Ne gluži tā, kā aprakstīts. Un kaut kas līdzīgs ir radies arī citur.. stihiski.

Rezonēju.

Pēdējā bija Deviņu Sauļu Dziesma. Savācu pēc tam tekstu uz A4. Undīnes mājlapā atrodamais dziesmas teksts ir diezgan atšķirīgs

Tā, kā neesmu muzikāls, dziesmas melodija no manis pazuda.

Nesen dabūju nefolk  komplektēto latviešu folkmūzikas izlasi. To vidū arī Skyforger Zirgi Zviedza. Un tā arī tā pati dziesma, tikai īsāka un atkal teksts atšķiras. Šeit padomu lūdz nevis Mārai un Laimai, bet Pērkonam.
Viena melodija, līdzīgs stāsts, bet nianses... tagad  ņemos ar iespēju salikt kopā un izveidot garāku, bet nezaudējot secīgumu... Jā un esot jau vēl garāka dziesma, Undīnē kāds teica, ka var dziedāt visu ceļu, braucot uz Ventspili (vai Liepāju, neatceros). hahaha. Un tā es gribu, jā!
Bet šonakt neizdosies salikt kopā, jau 3:00...

( dziedātā + Undīnes mājlapā atrodamā Deviņu Sauļu Dziesma + „Zirgi Zviedza”  )

Dzīvoklī nesen uzradies rūķītis. Viņš nezina, ka jāpaceļ poda vāks (laikam turpmāk jāatstāj pacelts), tādēļ piekakā stūri tualetē. Bet ja viņš zina, ka jāpaceļ vāks, tad piekakā apzināti. Un tādā gadījumā viņš nav nekāds labais rūķis. Varētu jau viņu dēvēt par kaķi Mikiņu, bet viņš jau neprot atvērt durvis - tām apaļais rokturis.