Telpas · elpa


jebšur turpatiņ un atpakaļiņ

teksti · kalendārs · lasu šos · Antiņš

* * *

Vakar.. Jā, pirmdienas rīts slinki iesākts. Saule laužas cauri tam tur netīkamās krāsas loga aizsegam. Bet tas gaišums nevelk mani ārā no gultas. Smagās domas. Nav līdzējusi istabas pārkārtošana. Prātojos prātojos. Un neceļos, jo nav tāda īsta uzdevuma, nemāku vēl dzīvot pēc tā principa - neatliec uz rītu to, ko vari izdarīt šodien.
Bet ja es pats sevi nevelku, tad kāds cits velk. Vēl jau esmu pieskaitāms tiem, uz kuriem cerības nav atmestas. Esmu vēl glābjams. Bīdāms, mīcāms, veidojams. Izveidojams par kaut ko vērtīgu. Ak, jā, par kaut ko vēl vērtīgāku - būsim pozitīvāki, sarunāts?

Jā, riebj man sevī sajust pesimismu. Un nepatīk, ka citos tas cenšas ieperināties. Tādēļ es smaidu. Un es smaidīšu līdz nāvei un arī pēc tam atstāšu tai maitā miesā smaidu. Jā! hahā

Tātad to nākotni par daudz domās maļu, turklāt skaistām ainām ļoti bieži velkas līdzi tie draņķa parazīti. Visu parazītu parazīts grib iestāstīt, lai grābju pirmo vieglāko... ak. Nebeidzama cīkstēšanās. Plūdi un sausums.

Ak jā, jo tad es te gribēju.. Kāds mani izvelk. Tātad pirmdien pirms 12 dienā zvana mobtel.
(aptuveni šādi saruna)
- Ko šodien dari?
- eee rakstu darbu skolai. (ZPD koledžai)
- Tad jau neko prātīgu. Brauc līdzi uz Latgali
- ... labi

Nevis izklaide, bet, brīvprātīgs darbs. Jā! No brīva prāta kulties uz kaut kurieni pēc kaut kā un saņemt neko no materiālās pasaules. Nu labi, šoceni un pieticīgu pārtiku. Pieticība esot viena no dzīves mākslām. Un tad jau zini, ka tā pieticīgā pārtika ir garda un var teikt, ka arī svētīga. Ak, jā un arī pajumte ir no materiālās pasaules.
Bet viss taču ir vienots. Nemateriālajam ir ļauts un varbūt uzdots izpausties materiālajā.

Gandrīz līdz Krievijas robežai. Turp un atpakaļ - ne tik episki kā hobitam... Pūķi redzēju, bet tas nebija dzīvs. Septiņu Sauļu dziesma oranžā pilnmēnesī. Dziediet!

Tie, kas grib, saņems plašāku izklāstu. Zem četrām acīm. Zobs pret zobu, smaids pret smaidu. Sīkumi ir atslēgas uz kosmiskām sarunām.
Uzbāzība ir netikums. Arī es mācos ņemt un negaidīt, kad kāds dos kā uz paplātes, jo tā notiek reti. Tētis saka - ja dod, tad ņem un nedomā. Jo īstie cilvēki dod nepārtraukti. Dzīve nav restorāns, dzīve ir lauku sēta. Latvju lauku sēta
Zeme ir skaista un bagāta. Latvija ir tās daļa.

Garlaicīgi ir garlaicīgam cilvēkam.

Esmu no tiem cilvēkiem, kas var teikt, ka Dievs nav man parādā. Drīzāk - es Dievam. - tā tas, kura ceļa biedrs biju.


Lai guļ miegu, kas guļ miegu
Ceļa māte negulēj.
Tur tek dienu, tur tek nakti
Dzelžiem kalti ritentiņ'.
Dzelžiem kalti ritentiņi
Pakavoti kumeliņ'.

Skandinieki - Ceļa māte






* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry