Dziediet
Ak, piemirsu šo Imants Ziedonis - Epifānija "Dziediet"
Pavasara iestāšanās svētkos Undīnē pirmo reizi piedalījos Rezonanses stundā. Ne gluži tā, kā aprakstīts. Un kaut kas līdzīgs ir radies arī citur.. stihiski.
Undīnē dziedātā dziesma (dzied ar atkārtojumiem un aijā un pārējiem)
Tumsa, tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāj.
Tumsā savas kājas āvu,
Tumsā jūdzu kumeliņ'.
Tumsā gāju sētiņā'i
Pie dieviņa ratus lūgt.
Dieva rati klusi teka,
Joda suņi nedzirdēj'.
Es iesāku garu ceļu,
Man iejūgtis kumeliņš.
Melns krauklītis kumeliņis,
Zalkša vīta pātadziņ'.
Nebiju es biedējams'i,
Ne ceļā'i traucējams.
Zināj' savu drošu sirdi
Kā aso'i zobentiņ'.
Tumsā gāju vakarā'i,
Kas ar mani biedros nāks?
Dievs ir manim ceļa biedris,
Mēnestiņis gaišumam
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu seģenīt'
Iestādīju baltu pupu
Baltā smilšu kalniņā.
Baltā smilšu kalniņā'i,
Zem rozīšu saknītēm.
Tā izauga liela, gara
Deviņiem'i žuburiem.
Es uzkāpu debesīs'i
Pa tiem pupas žuburiem.
Tur atradu Dieva dēlu
Sirmu zirgu sedlojot.
Sirmu zirgu sedlojot'i,
Siekiem bites mērījot.
Dieva dēls'i, bāleliņi,
Kur ir mani tēvs, māmiņ'?
Tēvs ar māti jūrmalā'i
Saules meitai kāzas svin.
Labdien, tēvs'i, māmuliņa,
Kam jūs mani atstājāt?
Tevi mazu atstājām'i
Mīļās Māras šūpulē.
Mīļās Māras šūpulē'i,
Pašas Laimas rociņā.
Ej, dēliņ'i, atpakaļ'i,
Sedlo cieši kumeliņ'!
Sedlo cieši kumeliņu,
Kaldin' asu zobentiņ'!
Debess kalvi, zemes kalvi,
Izkal manim zobentiņ'!
Lai nodūru Jodu māti
Caur ūdeni, caur akmen'.
Pērkons kala debesīs'i,
Ogles bira Daugavā.
Es paklāju seģenīti,
Man iebira sudrabiņš.
Kaldināju zobentiņu
No bitīšu dzeloņiem.
Jodi nāca pār jūriņu,
Niedres vien'i līgojās.
Es stāvēju maliņā'i
Ar zobenu rociņā.
Nosacirtu jodiem galvas
Ar bitīšu zobentiņ'.
Sakapāju Jodu māti
Deviņos'i gabalos.
Man nošķīda brūni svārki
Jodu mātes asinīm.
Mīļā Māra, mīļā Laima,
Kur es viņus izmazgāš'?
Meklē tādu avotiņu,
Kam deviņas upes tek.
Mīļā Māra, mīļā Laima,
Kur es viņus izkaltēš?
Meklē tādu ozoliņu,
Kur deviņas saules lec.
Mīļā Māra, mīlā Laima,
Kur es viņus izvelēš'?
Meklē tādu māmuliņu,
Kam deviņas velētāj's.
Mīļā Māra, mīļā Laima,
Kur es viņus noglabās'?
Meklē tādu oša lādi,
Kam deviņas atslēdziņ's.
Mīļā Māra, mīļā Laima,
Kad es viņus novalkāš'?
Valkā viņus tai dienā'i
Kad deviņas saules spīd.
(+ vēl viens pantiņš, ko zinātāji nodziedāja)
„Zirgi Zviedza”
Zirgi zviedza, jodi brauca
Upīt’ tecēj’ čurkstēdam’
Es stāvēju maliņā’i
Ar zobenu rociņā
Es nocirtu jodam galvu
Deviņos’i gabalos
Man nošķīda brūnie svārki
Ar tām joda asinīm
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus izmazgaš’?
Meklē tādu ezeriņu
Kur deviņas upes tek
Tu, Pērkonis, gudris virīs
Kur es viņus izžāveš’?
Meklē tādu ozoliņu
Kur deviņas saules lec
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus noglabāš’?
Meklē tādu oša lādi
Ar deviņi atslēgam
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus novalkāš’?
Jāj, puisīti, uz kariņu
Tur tu viņus novalkāš’
Pavasara iestāšanās svētkos Undīnē pirmo reizi piedalījos Rezonanses stundā. Ne gluži tā, kā aprakstīts. Un kaut kas līdzīgs ir radies arī citur.. stihiski.
Rezonēju.
Pēdējā bija Deviņu Sauļu Dziesma. Savācu pēc tam tekstu uz A4. Undīnes mājlapā atrodamais dziesmas teksts ir diezgan atšķirīgs
Tā, kā neesmu muzikāls, dziesmas melodija no manis pazuda.
Nesen dabūju ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
nefolk komplektēto latviešu folkmūzikas izlasi. To vidū arī Skyforger Zirgi Zviedza. Un tā arī tā pati dziesma, tikai īsāka un atkal teksts atšķiras. Šeit padomu lūdz nevis Mārai un Laimai, bet Pērkonam.
Viena melodija, līdzīgs stāsts, bet nianses... tagad ņemos ar iespēju salikt kopā un izveidot garāku, bet nezaudējot secīgumu... Jā un esot jau vēl garāka dziesma, Undīnē kāds teica, ka var dziedāt visu ceļu, braucot uz Ventspili (vai Liepāju, neatceros). hahaha. Un tā es gribu, jā!
Bet šonakt neizdosies salikt kopā, jau 3:00...
nefolk komplektēto latviešu folkmūzikas izlasi. To vidū arī Skyforger Zirgi Zviedza. Un tā arī tā pati dziesma, tikai īsāka un atkal teksts atšķiras. Šeit padomu lūdz nevis Mārai un Laimai, bet Pērkonam. Viena melodija, līdzīgs stāsts, bet nianses... tagad ņemos ar iespēju salikt kopā un izveidot garāku, bet nezaudējot secīgumu... Jā un esot jau vēl garāka dziesma, Undīnē kāds teica, ka var dziedāt visu ceļu, braucot uz Ventspili (vai Liepāju, neatceros). hahaha. Un tā es gribu, jā!
Bet šonakt neizdosies salikt kopā, jau 3:00...
Tumsā gāju, aijā, vakarā'i,
Kas ar mani biedros nāks?
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kas ar mani biedros nāks?
Dievs ir manim, aijā, ceļa biedris,
Mēnestiņis gaišumam.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Mēnestiņis gaišumam.
Mēnestiņi’s, aijā, man iedeva
Savu zvaigžņu seģenīt’.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Savu zvaigžņu seģenīt’.
Iestādīju, aijā, baltu rozi,
Baltā smilšu kalniņā.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga, aijā, liela gara,
Deviņiem’i žuburiem.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Deviņiem’i žuburiem.
Es uzkāpu, aijā, debesīs’i,
Pa rozītes žuburiem.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Pa rozītes žuburiem.
Tur atradu, aijā, Dieva dēlu
Sirmu zirgu sedlojot.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Sirmu zirgu sedlojot.
Sirmu zirgu, aijā, sedlojot’i,
Siekiem bites mērījot.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Siekiem bites mērījot.
Dieva dēls’i, aijā, bāleliņi,
Kur ir manis tēvs, māmiņ’?
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kur ir manis tēvs, māmiņ’?
Tēvs ar māti, aijā, jūrmalā’i
Saules meitai kāzas svin.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Saules meitai kāzas svin.
Labdien, tēvs’i, aijā, māmuliņa,
Kam jūs mani atstājāt?
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kam jūs mani atstājāt?
Tevi mazu, aijā, atstājāmi
Mīļās Māras šūpulī.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Mīļās Māras šūpulī.
Mīļās Māras, aijā, šūpulī,
Pašas Laimas rociņās.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Pašas Laimas rociņās.
Jāj, dēliņ’i, aijā, pār jūriņu,
Sedlo cieši kumeliņ’.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Sedlo cieši kumeliņ’.
Sedlo cieši, aijā, kumeliņu,
Kaldin’ asu zobentiņ.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kaldin’ asu zobentiņ.
Debess kalvi, aijā, zemes kalvi,
Izkal mani’m zobentiņ'!
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Izkal mani’m zobentiņ'
Lai nodūru, aijā, Jodu māti
Caur ūdeni, caur akmeni.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Caur ūdeni, caur akmeni.
Pērkons kala, aijā, debesīs'i,
Ogles bira jūrmalā.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Ogles bira jūrmalā.
Es paklāju, aijā, seģenīti,
Man iebira sudrabiņš.
Aijā rīdi, aijā, rīdid' rallā,
Man iebira sudrabiņš.
Kaldināju, aijā, zobentiņu
No bitīšu dzeloņiem.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
No bitīšu dzeloņiem.
Zirgi zviedza, aijā, jodi brauca,
Upīt' tecēj’ čurkstēdam'.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Upīt' tecēj čurkstēdam'.
Es stāvēju, aijā, maliņā'i
Ar zobenu rociņā.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Ar zobenu rociņā.
Es nocirtu, aijā, jodiem galvu
Ar bitīšu zobentiņ’.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Ar bitīšu zobentiņ’.
Sakapāju, aijā, Jodu māti
Deviņos'i gabalos.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Deviņos'i gabalos.
Man nošķīda, aijā, brūni svārki
Jodu mātes asinīm.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Jodu mātes asinīm.
Mīļā Māra, aijā, mīļā Laima,
Kur es viņus izmazgāš'?
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kur es viņus izmazgāš'?
Meklē tādu, aijā, avotiņu,
Kur deviņas upes tek.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kur deviņas upes tek.
Mīļā Māra, aijā, mīļā Laima,
Kur es viņus izkaltēš'?
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kur es viņus izkaltēš'?
Meklē tādu, aijā, ozoliņu,
Kur deviņas saules lec.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kur deviņas saules lec.
Mīļā Māra, aijā, mīļā Laima,
Kur es viņus izvelēš'?
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kur es viņus izvelēš'?
Meklē tādu, aijā, māmuliņu,
Kam deviņas velētāj's.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kam deviņas velētāj's.
Mīļā Māra, aijā, mīļā Laima,
Kur es viņus noglabāš'?
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kur es viņus noglabāš'?
Meklē tādu, aijā, oša lādi,
Kam deviņas atslēdziņ's.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kam deviņas atslēdziņ's.
Mīļā Māra, aijā, mīļā Laima,
Kur es viņus novalkāš'?
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kur es viņus novalkāš'?
Ej, puisīti, aijā, taisnu ceļu,
Runā taisnu valodiņ'.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Runā taisnu valodiņ'.
Valkā svārkus, aijā, tai dienā’i
Kad deviņas saules spīd.
Aijā rīdi, aijā rīdid' rallā,
Kad deviņas saules spīd.
Undīnē dziedātā dziesma (dzied ar atkārtojumiem un aijā un pārējiem)
Tumsa, tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāj.
Tumsā savas kājas āvu,
Tumsā jūdzu kumeliņ'.
Tumsā gāju sētiņā'i
Pie dieviņa ratus lūgt.
Dieva rati klusi teka,
Joda suņi nedzirdēj'.
Es iesāku garu ceļu,
Man iejūgtis kumeliņš.
Melns krauklītis kumeliņis,
Zalkša vīta pātadziņ'.
Nebiju es biedējams'i,
Ne ceļā'i traucējams.
Zināj' savu drošu sirdi
Kā aso'i zobentiņ'.
Tumsā gāju vakarā'i,
Kas ar mani biedros nāks?
Dievs ir manim ceļa biedris,
Mēnestiņis gaišumam
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu seģenīt'
Iestādīju baltu pupu
Baltā smilšu kalniņā.
Baltā smilšu kalniņā'i,
Zem rozīšu saknītēm.
Tā izauga liela, gara
Deviņiem'i žuburiem.
Es uzkāpu debesīs'i
Pa tiem pupas žuburiem.
Tur atradu Dieva dēlu
Sirmu zirgu sedlojot.
Sirmu zirgu sedlojot'i,
Siekiem bites mērījot.
Dieva dēls'i, bāleliņi,
Kur ir mani tēvs, māmiņ'?
Tēvs ar māti jūrmalā'i
Saules meitai kāzas svin.
Labdien, tēvs'i, māmuliņa,
Kam jūs mani atstājāt?
Tevi mazu atstājām'i
Mīļās Māras šūpulē.
Mīļās Māras šūpulē'i,
Pašas Laimas rociņā.
Ej, dēliņ'i, atpakaļ'i,
Sedlo cieši kumeliņ'!
Sedlo cieši kumeliņu,
Kaldin' asu zobentiņ'!
Debess kalvi, zemes kalvi,
Izkal manim zobentiņ'!
Lai nodūru Jodu māti
Caur ūdeni, caur akmen'.
Pērkons kala debesīs'i,
Ogles bira Daugavā.
Es paklāju seģenīti,
Man iebira sudrabiņš.
Kaldināju zobentiņu
No bitīšu dzeloņiem.
Jodi nāca pār jūriņu,
Niedres vien'i līgojās.
Es stāvēju maliņā'i
Ar zobenu rociņā.
Nosacirtu jodiem galvas
Ar bitīšu zobentiņ'.
Sakapāju Jodu māti
Deviņos'i gabalos.
Man nošķīda brūni svārki
Jodu mātes asinīm.
Mīļā Māra, mīļā Laima,
Kur es viņus izmazgāš'?
Meklē tādu avotiņu,
Kam deviņas upes tek.
Mīļā Māra, mīļā Laima,
Kur es viņus izkaltēš?
Meklē tādu ozoliņu,
Kur deviņas saules lec.
Mīļā Māra, mīlā Laima,
Kur es viņus izvelēš'?
Meklē tādu māmuliņu,
Kam deviņas velētāj's.
Mīļā Māra, mīļā Laima,
Kur es viņus noglabās'?
Meklē tādu oša lādi,
Kam deviņas atslēdziņ's.
Mīļā Māra, mīļā Laima,
Kad es viņus novalkāš'?
Valkā viņus tai dienā'i
Kad deviņas saules spīd.
(+ vēl viens pantiņš, ko zinātāji nodziedāja)
„Zirgi Zviedza”
Zirgi zviedza, jodi brauca
Upīt’ tecēj’ čurkstēdam’
Es stāvēju maliņā’i
Ar zobenu rociņā
Es nocirtu jodam galvu
Deviņos’i gabalos
Man nošķīda brūnie svārki
Ar tām joda asinīm
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus izmazgaš’?
Meklē tādu ezeriņu
Kur deviņas upes tek
Tu, Pērkonis, gudris virīs
Kur es viņus izžāveš’?
Meklē tādu ozoliņu
Kur deviņas saules lec
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus noglabāš’?
Meklē tādu oša lādi
Ar deviņi atslēgam
Tu, Pērkonis, gudris vīris
Kur es viņus novalkāš’?
Jāj, puisīti, uz kariņu
Tur tu viņus novalkāš’
Ak, jau 3:54.
Rezonansē skanēja Ceļa māte, kas Skandinieku izpildījumā arī atrodama jau pieminētajā folkmūzikas izlasē...