hipopotama pieraksti

Mani 2 centi par bērniem publiskās vietās

Mani 2 centi par bērniem publiskās vietās

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
(Šeit, jo man nav trollīga garastāvokļa ielaisties garās diskusijās)

Manuprāt, bērni publiskās vietās un koncertos ir ok līdz noteiktam pulksteņlaikam. Pēc 18:00, ja Tu velc savu bērnu visur līdzi, tad es sagaidu, ka tas bērns ir no pūču perējuma un prot uzvesties (lasi - izmisīgi nekliedz); ja viņš kliedz nevis noguruma, bet gara laika dēļ, tad es sagaidu, ka vecāki viņu izklaidēs (pastaigāsies apkārt, pazīmēs, utt. - da kaut lai skraida apkārt, ja nekliedz un nestāv ar lūdzošu skatu pie mana galdiņa). Ja ir pēc 18:00 un bērns kliedz restorānā/koncertā u.tml., tad man ir Viedoklis par bērna vecākiem. Ne pārāk glaimojošs viedoklis. Ja bērns tiek dzirdīts ar koliņām un iPhoniem/padiem utt., lai tikai izvilktu vakaru un aizvērtu bērnam muti, tad mani tas netraucē, bet viedoklis par vecākiem ir vēl neglaimojošāks.

Jāsaka gan, ka bērnu klātbūtne publiskās vietās/pasākumos man bija gluži vienaldzīga un pat patika, līdz ieviesu pati savējos (tagad patīk tikai savējie :D). Tagad, kad izraujos viena vai, ak mī un žē, kāds prieks un laime, divatā kaut kur ārā, es ļoti novērtēju šo ierobežoto bezbērnu laiku.
  • Jā, piekrītu. Man gan Juniors bija bērna kategorijā tik sen, ka mani var dēvēt par bezbērnu kuci ;)
  • cilvēkiem ir ļoti dažādas dzīves un vajadzētu cienīt dažādību. es varu mēģināt cienīt jūsu izraušanos bez bērniem un iziet ar savējo laukā, ja viņš bļaus ilgāk par 2 min. bet jūs varētu nekritizēt mani, kam nav, kam atstāt bērnu, un nav bijis laika uztaisīt ēst mājās, jo strādaju non stop, ar vienu roku ar viņu spēlējoties, un pa naktīm un neejam gulēt 9os.
    • Pag, tāpēc jau es saku - ja nav iedzimuši pūces. Tur jau tā lieta - pirmkārt, es pieņemu, ka viņš Tev nemēģina pārgurumā atlūzt ar seju šķīvī un nākamajā mirklī izmisīgi kliegt, jo pats ietu gulēt jau 19os, bet vecāki grib viņu izvilkt uz jaunāko slowfood restorānu. Un, otrkārt, ja viņš sāk kliegt, man no Taviem aprakstiem liekas, ka Tu a) pievērsīsi viņam uzmanību (un varbūt pat iziesi uz brīdi ārā, ja nav nomierināms), nevis b) iešķiebsi kolu un ipadu.

      Un gadījumā, kad nav bijis laika uztaisīt ēst mājās, jo strādaju non stop, ar vienu roku ar viņu spēlējoties, un pa naktīm Tu diez vai iesi uz restorānu, kur tādi paši negulējuši vecāki, tikuši vaļā no bērniem, pieplok pie glāzes un izbauda pusstundu gaidāmus ēdienus, ko ikdienā nesanāk dabūt, jo vienmēr ir jāsteidzas :)
    • Un jā, es nosodu cilvēkus, kuri ierodas restorānā 20-21, pirmais, ko dara - pasūta koliņu, lai bērni davilktu visu vakaru, tad iesprauž viņiem rokās telefonu vai planšeti un tad tusē.
      Es nedomāju, ka Tu un Ingmārs piederat tādiem vecākiem, man liekās, ka Tev Eižens pārāk rūp, lai savu labklājību un ērtumu vienmēr turētu pāri viņa vajadzībām.
      • es īsti nezinu, kādi tur tiem amurikāņiem apstākļi. bet man ir bijusi, piem, reize, kad bijām sarunājušas tikšanos ar vedjmah kafejnīcā, bet E bija negarastāvoklis un nekas cits viņu neapklusināja kā Pocoyo multenes telefonā. vai, piemēram, reize, kad man ir bijis jāizrunā tulkojuma lietas ar pasūtītāju, kurš tikai šo nedēlu ir tajā pašā valsti, kur es, un esmu tikmēr ļāvusi Eiženam gremdēties līdz ausīm aukstā, netīrā strūklakā, jo man vnk nav bijis variantu.
      • vēl nāk prātā Ingmāra dzimšanas diena ķīniešu resto, kur pēc ēdiena pasūtīšanas E pateica "gribs kakāt mājās" un sāka taurēt, un tā bija mūsu pirmā sarunātā restorāna reize, un mēs palikām ar visu bļāvēju, jo atcelt nebija iespējams, un ēst arī gribējās. apkārtējie iedalījās labajos un sliktajos, vieni nosodoši burkšķēja uz mums, bet citi pienāca ar viņu pajokojās, un tas viņu apklusināja brīžiem.
        bija arī reize, kas ar Eiženu gāju uz darba intervijas pēdējo kārtu Ārlietu ministrijā, jo man patiešām nebija, kur viņu atstāt. un reize, kad brīvprātīgi ņēmu viņu līdzi uz imperatora dzimšanas dienas pieņemšanu Melngalvja namā, jo neredzēju, kam viņš varētu ar to traucēt. un tur bija arī daži diplomāti ar lielākiem bērniem, kurus pusstundu garajā vēstnieka uzrunā nevarēja ne dzirdēt, toties pieaugušie gan vienā galā sāka jau rupji šķindināt banketa šķīvjus, pirms vēl uzruna bija beigta. visdažādākie iemesli un daudzreiz arī kļūdas, un es pieļauju, ka tā ir daudziem. tas protams neatceļ to, ka lohi ir stulbi - ar vai bez bērniem.
        • Lohi ir stulbi neatkarīgi arī no tā, kur atrodas.
          Gadījums ar koliņu ir no Latvijas un tur noteikti nebija ne nepieciešamība, nekā. Sencīšiem vienkārši gribējās iziet ielās, taču vasara un tā. Ipads gan bija šeit, tur puikam, kā apsēdās kafejnīcā pie galda, iešķieba multeni - tas puika vispār neko vēl nebija niķojies, sēdēja kā saulstariņš! Wtf.

          Es saprotu, ka ir dažādi gadījumi, bet ļoti bieži vecāki vienkārši ir debili un to jau viegli var redzēt - kurš iespringst un kaut ko dara un kurš vienkārši iestumj planšeti rokās un divgadnieks ar to darbojas tā, it kā to vien būtu visu mūžu darījis. Nekad neesmu burkšķējusi par bērniem, kas kliedz veikalos vai bērnu laukumiņos, vai dienas laikā kafejnīcās; bet daļai vecāku gan es labprāt uzšautu - tiesa, tie parasti ir tādi, kuriem šis būtu pilnīgi pofig. Nu, un par koncertiem gan - man traucē, ja kāds ņemās; man traucē arī, ja kāds smird koncertā, sačukstas vai čaukstina šokolādes papīrīšus. Nībelunga gredzeni un arī daudz īsākas/vieglākas operas nav īstā vieta divgadniekiem. Arī piecgadniekiem droši vien ne. Šeit tik mazus nelaiž iekšā. Tāpēc jau ir bērnu programmas, kā iepazīstināt ar teātri/operu/klasisko mūziku, kas parasti notiek vīkendu rītos.
          • LNO arī nelaiž jaunākus par 7 g.v. lielajās operās, un bērnu operās/baletos no 3 g.v. Bet ir, kam ir iebildumi, kad bērni drusku emocionāli reaģē arī Riekstkodī.
            dažreiz jaunākus paņem līdzi, piem, diriģenta, režisora vai solista sieva uz pirmizrādi, jo viņiem tas ir liels notikums. un es domāju, ka viņiem ir visas tiesības tā darīt.
            • Draugu būšanas un interešu konflikti! Ha!

              Nē, nu ja nopietni - ja tas bērns man netraucē skatīties un klausīties [manu pieauguša cilvēka] pasākumu, tad laipni lūgti, man tas liekas super; bērnu operās un pasākumos - tajos taču bērni ir defoltā un tur ir pat forši, ja bērni dzīvo pasākumam līdzi.
        • Un es nedomaaju, ka vecaakiem pilniibaa ir jaaatsakaas no savas dziives, bet kaut kaadi kompromisi jau jaaatrod.
Powered by Sviesta Ciba