Mani 2 centi par bērniem publiskās vietās
(Šeit, jo man nav trollīga garastāvokļa ielaisties garās diskusijās)
Manuprāt, bērni publiskās vietās un koncertos ir ok līdz noteiktam pulksteņlaikam. Pēc 18:00, ja Tu velc savu bērnu visur līdzi, tad es sagaidu, ka tas bērns ir no pūču perējuma un prot uzvesties (lasi - izmisīgi nekliedz); ja viņš kliedz nevis noguruma, bet gara laika dēļ, tad es sagaidu, ka vecāki viņu izklaidēs (pastaigāsies apkārt, pazīmēs, utt. - da kaut lai skraida apkārt, ja nekliedz un nestāv ar lūdzošu skatu pie mana galdiņa). Ja ir pēc 18:00 un bērns kliedz restorānā/koncertā u.tml., tad man ir Viedoklis par bērna vecākiem. Ne pārāk glaimojošs viedoklis. Ja bērns tiek dzirdīts ar koliņām un iPhoniem/padiem utt., lai tikai izvilktu vakaru un aizvērtu bērnam muti, tad mani tas netraucē, bet viedoklis par vecākiem ir vēl neglaimojošāks.
Jāsaka gan, ka bērnu klātbūtne publiskās vietās/pasākumos man bija gluži vienaldzīga un pat patika, līdz ieviesu pati savējos (tagad patīk tikai savējie :D). Tagad, kad izraujos viena vai, ak mī un žē, kāds prieks un laime, divatā kaut kur ārā, es ļoti novērtēju šo ierobežoto bezbērnu laiku.
Manuprāt, bērni publiskās vietās un koncertos ir ok līdz noteiktam pulksteņlaikam. Pēc 18:00, ja Tu velc savu bērnu visur līdzi, tad es sagaidu, ka tas bērns ir no pūču perējuma un prot uzvesties (lasi - izmisīgi nekliedz); ja viņš kliedz nevis noguruma, bet gara laika dēļ, tad es sagaidu, ka vecāki viņu izklaidēs (pastaigāsies apkārt, pazīmēs, utt. - da kaut lai skraida apkārt, ja nekliedz un nestāv ar lūdzošu skatu pie mana galdiņa). Ja ir pēc 18:00 un bērns kliedz restorānā/koncertā u.tml., tad man ir Viedoklis par bērna vecākiem. Ne pārāk glaimojošs viedoklis. Ja bērns tiek dzirdīts ar koliņām un iPhoniem/padiem utt., lai tikai izvilktu vakaru un aizvērtu bērnam muti, tad mani tas netraucē, bet viedoklis par vecākiem ir vēl neglaimojošāks.
Jāsaka gan, ka bērnu klātbūtne publiskās vietās/pasākumos man bija gluži vienaldzīga un pat patika, līdz ieviesu pati savējos (tagad patīk tikai savējie :D). Tagad, kad izraujos viena vai, ak mī un žē, kāds prieks un laime, divatā kaut kur ārā, es ļoti novērtēju šo ierobežoto bezbērnu laiku.
Gadījums ar koliņu ir no Latvijas un tur noteikti nebija ne nepieciešamība, nekā. Sencīšiem vienkārši gribējās iziet ielās, taču vasara un tā. Ipads gan bija šeit, tur puikam, kā apsēdās kafejnīcā pie galda, iešķieba multeni - tas puika vispār neko vēl nebija niķojies, sēdēja kā saulstariņš! Wtf.
Es saprotu, ka ir dažādi gadījumi, bet ļoti bieži vecāki vienkārši ir debili un to jau viegli var redzēt - kurš iespringst un kaut ko dara un kurš vienkārši iestumj planšeti rokās un divgadnieks ar to darbojas tā, it kā to vien būtu visu mūžu darījis. Nekad neesmu burkšķējusi par bērniem, kas kliedz veikalos vai bērnu laukumiņos, vai dienas laikā kafejnīcās; bet daļai vecāku gan es labprāt uzšautu - tiesa, tie parasti ir tādi, kuriem šis būtu pilnīgi pofig. Nu, un par koncertiem gan - man traucē, ja kāds ņemās; man traucē arī, ja kāds smird koncertā, sačukstas vai čaukstina šokolādes papīrīšus. Nībelunga gredzeni un arī daudz īsākas/vieglākas operas nav īstā vieta divgadniekiem. Arī piecgadniekiem droši vien ne. Šeit tik mazus nelaiž iekšā. Tāpēc jau ir bērnu programmas, kā iepazīstināt ar teātri/operu/klasisko mūziku, kas parasti notiek vīkendu rītos.
dažreiz jaunākus paņem līdzi, piem, diriģenta, režisora vai solista sieva uz pirmizrādi, jo viņiem tas ir liels notikums. un es domāju, ka viņiem ir visas tiesības tā darīt.
Nē, nu ja nopietni - ja tas bērns man netraucē skatīties un klausīties [manu pieauguša cilvēka] pasākumu, tad laipni lūgti, man tas liekas super; bērnu operās un pasākumos - tajos taču bērni ir defoltā un tur ir pat forši, ja bērni dzīvo pasākumam līdzi.