hipopotama pieraksti

vēl nāk prātā Ingmāra dzimšanas diena ķīniešu resto, kur pēc ēdiena pasūtīšanas E pateica "gribs kakāt mājās" un sāka taurēt, un tā bija mūsu pirmā sarunātā restorāna reize, un mēs palikām ar visu bļāvēju, jo atcelt nebija iespējams, un ēst arī gribējās. apkārtējie iedalījās labajos un sliktajos, vieni nosodoši burkšķēja uz mums, bet citi pienāca ar viņu pajokojās, un tas viņu apklusināja brīžiem.
bija arī reize, kas ar Eiženu gāju uz darba intervijas pēdējo kārtu Ārlietu ministrijā, jo man patiešām nebija, kur viņu atstāt. un reize, kad brīvprātīgi ņēmu viņu līdzi uz imperatora dzimšanas dienas pieņemšanu Melngalvja namā, jo neredzēju, kam viņš varētu ar to traucēt. un tur bija arī daži diplomāti ar lielākiem bērniem, kurus pusstundu garajā vēstnieka uzrunā nevarēja ne dzirdēt, toties pieaugušie gan vienā galā sāka jau rupji šķindināt banketa šķīvjus, pirms vēl uzruna bija beigta. visdažādākie iemesli un daudzreiz arī kļūdas, un es pieļauju, ka tā ir daudziem. tas protams neatceļ to, ka lohi ir stulbi - ar vai bez bērniem.