![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kā man gribas biezpiena sieriņus!
Šodien sabiedēja dažas sāpīgas kontrakcijas, nekas jau, nekas, bet māja jāsakārto (un soma ar'), lai tad, kad pienāk pa īstam, var mierīgu sirdi doties. Jo tuvāk nāk, jo vairāk bail. Bail no pašām dzemdībām, man riktīgi negribas 30+h mocības atkal. Otrajām jau būtu jābūt vieglākām. Es ceru, ceru.
Šodien sabiedēja dažas sāpīgas kontrakcijas, nekas jau, nekas, bet māja jāsakārto (un soma ar'), lai tad, kad pienāk pa īstam, var mierīgu sirdi doties. Jo tuvāk nāk, jo vairāk bail. Bail no pašām dzemdībām, man riktīgi negribas 30+h mocības atkal. Otrajām jau būtu jābūt vieglākām. Es ceru, ceru.
(30+h skan ļoti biedējoši!)
(ja es nebūtu gribējusi visu traki dabiski, varbūt būtu bijis ātrāk, bet nu pēc 16h paprasīju beidzot epidurālo, tik un tā turpinājās vēl 16h. Bet Tu neuztraucies, man tikko vienai draudzenei LV meitiņa dzima 2,5h - pirmās dzemdības! Tā ka var būt visādi.)
Tev jau arī vēl tālu, nav ko lieki sadomāties.
Pirmajās dzemdībās jau tomēr vieglāk, tu nezini kā tas īsti ir. :)
Es pirmās arī gribēju dabiski, bet piekritu augļūdens plēves pārduršanai pēc 8h, jo nebija progresa un pie šīm dzemdībām bija tas pats, tikai ar to starpību, ka bērnam labāki toņi, vecmātei cita pieeja, es mierīgāka un tā nu es ar 3+ cm atvērumu nostaigāju četras dienas un principā biju jau gatava, ka sestdienas naktī tad vērs vaļā (un par to drusku pabimbāju), bet bērns tomēr saņēmās un izspērās piektdien laukā pats.
Otrās noteikti būs savādākas, bet tās bailes gan labāk aizlaid vējam līdzi, tad noteikti būs arī vieglāk.
Bet vispār Tev ir taisnība, es tieši vakar aizrakstīju tai dūlai, kas mums palīdzēja, ka būtu forši aprunāties par to, kā gāja toreiz, kam gatavoties, atsvaidzināt visas elpošanas un masāžas tehnikas, utt. Jācer, ka viņai laiks atradīsies.
Par elpošanu - man ļoti palīdzēja, ka aizgājām uz praktiskajām nodarbībām. MV gan pašās dzemdībās tikpat kā nepiedalījās, tik vien kā paspēja vecmātei iedot visu ko vajag un ūdeni man atnest, bet man ļoti noderēja - kā piefiksēju, ka ceļos uz pirkstagliem, tā laidos uz pilnas pēdas un liecos ceļos. Un plecus centos nesaraut augšā. Un elpoju daudz skaļāk nekā pirmajās, jo sapratu, ka palīdz - ja pareizi atceros, tad stāstīja, ka ir saikne starp žokļa saspringumu un iegurni. Ja elpojot atslābina žokli, tad arī lejasgalā viss raitāk notiek.
Un ja vēl var izrunāt iepriekšējās dzemdības, tad vispār super! Novēlu, lai izdodas visu sarunāt!
Un par spēku pēc tam - jā, pirmo nedēļu visdrīzāk būs kā būs, jo arī lielais bērns to uzmanību gribēs vairāk, tāpēc mans liels ieteikums ir minimizēt enerģiju, kas jāpatērē ēst gatavošanai. Vai nu sataisīt "pusfabrikātus" un iemest saldētavā, vai sarunāt kādu reizi, ka draugi iebrauc ar pusdienām vai sarakstīt iemīļotos ēdienus, ko var pasūtīt uz mājām (lai nav gari jāmeklē un jādomā). Zupas var uzvārīt un sasaldēt pa porcijām ( es parasti uzvāru tik daudz, ka tāpat nesanāk apēst :)
Un saldētavu jau pamazām gatavoju, to es atceros gan. Man arī vīrs paliks pirmās ~2 nedēļas mājās, tad nu viņš par ēdieniem būs atbildīgs. Tas jau gan arī nebūs baigi viegli, ņemot vērā, ka par Emīliju arī jārūpējas, bet viņš tik un tā nekāds pavārs nav, tā kā pusfabrikāti būs mūsu labākie draugi :)
Es arī ceru uz dzemdībām naktī :) ideāli būtu tā, ap 22-23, ātras dzemdības un miers :) bet nu redzēs, kā viss sanāks. Būs jau labi!
Un paldies par viedokļiem, reāli noder!
Ir, ir dzīvi arī tad. Reizēm :)