hipopotama pieraksti

Jo es visu daru pēdējā brīdī

Jo es visu daru pēdējā brīdī

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Refrešoju epastus, gaidu, kad pienāks paziņojums, ka manas 250 bildes ir izdrukājušās. Gribēju sataisīt ablomiņualbūmiņu - vienu dāvanai draugiem un vienu sev, ar mazo kunkuli, bet, protams, daru to pēdējā brīdī un nez kā biju pārliecināta, ka šamie izdrukā dienas laikā... Hmm. Bet svētdien jau jālido.

Jā, jā, jā - svētdien uz Latviju! Jāpako čumodāni, jālako nagi, mēs ieradīsimies uz veselu mēnesi!

Un man vēl arvien patīk itin viss, ko mazā princese dara. Viņa ir reāli apburoša. Tas smaids! Un smaida viņa gandrīz vienmēr. Pa īstam raudājusi viņa ir tikai divas reizes - uz potēšanām 2 un 4 mēnešu ārsta vizītēs. Tā jau pačinkst reizēm - piemēram, kad bijām atstājuši ar vīramāti, lai pieskata - nācās atgriezties pēc pāris stundām, nepaspēju kalnā uzkāpt, bet kopumā, šķiet, mums ir iedalījies ideālais bērns. Jācer, ka lidojums viņai nebūs par grūtu.
  • LV jau to pašu var izdarīt ja kas. Jau tagad uploadēt bildes un pēctam saņemt.

    P.S. Vai ir jau izplānots kāds kopējais jaunā rada aplūkošanas pasāciens?
    • Es zinu, ka var, bet gribējās jau braukt gatavai. Oh well, arī Rīga nekad nebūs gatava, ja.

      Pasāciens vēl nav ieplānots, plānošanu sāksim, kad dažam labam iestāsies atvaļums. Jāpaskatās arī, kā jaunais rads pārcieš aklimatizēšanos, lai nav atrādāmais nav visu laiku galïgā neomā :)
  • Gan jau,ka tas ir individuāli, bet cik esmu no vecākiem dzirdējis, kā zīdainis biju ideāls ceļabiedrs lidmašīnās - tiklīdz gaisā, nolūzu, un pārsvarā visu laiku gulēju :)
  • es labprāt jūs abas satiktu!
  • varbūt es tev varētu atdot to murakami beidzot. kauns liels man ir.
  • nu tad tā, kad meitenes aklimatizējušās, mēs ar piesakās rindā uz raudzībām :)
Powered by Sviesta Ciba