Laiks ir kaut kur sastindzis,aizmidzis,sasalis vai varbūt vienaldzīgi sapuvis. Diemžēl viņš pa vidu ir sastindzinājis arī mani. Es nejūtu,neguļu un nespēju iedomāties nakti bez saullēkta kā turpinājuma. Man nevajag mieru un samākslotu ideoloģijas harmoniju. Man nevajag pieradumu,man vajag brīvību.. iekšā viss kliedz,bet ārējā čaula miegaini velk dzīvību zem stikla kupola. Kājas bradā dvēseles ilgas. Acis lēni aizveras ciet un prāts,kā agonijā raustoties mēģina salikt ko ideāli atbilstošu.
Vēja pieskāriens no nejaušā caurvēja. Man nav izvēles,šī maģiskā brīvības elpa pietiks tikai vienam. Man nāksies Tevi atstāt,bet,kad nākamreiz Tu jutīsi šo smaržu - neaizmirsties,vēja burvība ir īsa,skrien tai līdz,vai paliec uz mūžu zem šī lāsta, sastingušā laika vidū....

//There I was on a july morning
Looking for love
With the strength
Of a new day dawning
And the beautiful sun

At the sound
Of the first bird singing
I was leaving for home
With the storm
And the night behind me
And a road of my own

With the day came the resolution
I’ll be looking for you...