Friends

Kā vislabāk un ērtāk lejuplādēt visu savu cibu (ierakstus, ideāli, ja varētu arī komentārus)? Saprotu, ka ir iespēja lejuplādēt pa mēnešiem, bet tie ir vairāk kā 240 mēneši.

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

vakar izveicaam egliites depushķoshanu und visupiemirstaa coca-kolonizaacija

Šīs bailes ir halucinācija.

Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz.
Bučas! Turās, ja!

Džo Rogans arī norāda, ka sieviete grieza stūri, lai neuzbrauktu aģentam:
https://x.com/RpsAgainstTrump/status/2011157340981260777

Pat gnidrologs piekrīt, ka sieviete bija aktīviste – cīnītāja pret lielās valdības (big government) patvaļu. Darīja lietas, kuras viņš pats parasti apbrīno un iesaka. Tikai šoreiz laikam vaina bija viņas ādas krāsā – ja to dara baltie cilvēki, tad tas kļūst nosodāms.

Kāda parodija par “All lives matter” vai “White lives matter” no raitoīdu puses!

Kad ASV policists nejauši nogalināja vienu melnādaino (Džordžu Floidu), tad visa melnādaino kopiena viņu aizstāvēja, lai gan viņš bija viens no sliktākajiem cilvēkiem kopienā (narkomāns, sievas sitējs, krimināla vēsture utt.).

Kad policists nejauši nogalina vienu balto sievieti, kura neko pat sliktu nedarīja un būtībā bija gandrīz ideāla kopienas pārstāve (ar 3 bērniem, dzejniece, nekādas kriminālas vēstures, tikai vienreiz pieķerta, ka mašīnai nebija laikā izieta tehniskā apskate), tad balto kopiena aktīvi aizstāv slepkavu policistu, nevis nevainīgo sievieti.

Ja jums patīk runāt pārspīlējumos par genocīdu, tad baltie paši sevi genocidē. Katrā ziņā vismaz raitoīdi neaizstāv savējos, ne arī savas ģimenes ar bērniem, nekad un nekur.

tev esmu atdevis savas dziives labaakos alus!

Kas to būtu domājis, ka pienāks laiks, kad sievietes cīnās uz ielām pret valsts tirāniju gan ASV, gan Irānā, savukārt tādi tipi kā mapati tikai sēž internetā un sociālajos tīklos aizstāv tirānisko valdību.

Jūs esat vājāki nekā pusiji, kaut kādi omegas un nacistu zābaku laizītāji...

Atceros, kā ar hederu diskutējām par to, vai indiāņu bērnu mācīšana Kanādas skolās bija genocīds. Tas tiešām strīdīgs jautājums, bet uz robežas. Es izvairījos to saukt par genocīdu, jo tas atver slideno nogāzi.

Šī ripināšanās sākās ātri: genocīds Gazā, vai ne?

Raitoīdi to uzreiz pārķēra – imigrācija ir balto cilvēku genocīds!

Visa ideja par “white replacement” ir absurda pašos pamatos. Pirmkārt jau tāpēc, ka šķirot cilvēkus pēc ādas krāsas ir muļķīgi.

Ja tev ir bērni, tad tavi gēni tiks turpināti tā vai citādi. Kāda nozīme ir viņu ādas krāsai nākotnē? Skaistuma standarti ir mainīgi un subjektīvi. Daudzi cenšas nosauļoties, lai kļūtu brūnāki. Tagad to nerekomendē, jo stipra sauļošanās var izraisīt ādas vēzi, tāpēc izdomā dažādus krēmus, kas rada nosauļošanās efektu bez cepināšanās saulē vai solārijos.

Bet ja tev nav bērnu, tad varbūt problēma ir tevī, nevis citos cilvēkos? Individuāli var būt visādi, par to nevienu nevainoju, bet ja kādā valstī ir zema dzimstība, tad ir neizbēgami, ka ieradīsies imigranti, lai uzturētu valsts konkurētspēju.

Šādam cilvēku pieplūdumam nevajadzētu radīt individuālas problēmas. Tas ne ar ko nav atšķirīgi, kā vienā pilsētā individuāli mēs konkurējam ar citiem cilvēkiem. Nav svarīgi, kāda ir viņu ādas krāsa.

Es esmu par kontrolētu imigrāciju – pieņemt labākos un gudrākos, un atsijāt noziedzīgus cilvēkus vai tos, kas nevēlas pieņemt mītnes valsts kultūru. Pārāk liela bēgļu uzņemšana no valstīm, kuras iedzīvotāji nevēlas respektēt rietumu kultūru, ir problēma, bet tā ir risināma. Diemžēl ekstrēmisti cenšas noraidīt jebkādu imigrāciju. Šis centriskais viedoklis viņiem ir tāds pats bubulis kā pilnībā atvērtas robežas.

Eiropas Savienība (ES) pilnībā atvēra robežas savā starpā un nekas slikts nenotika. Valstīm ir jābūt apmēram vienādā līmenī un ar līdzīgu kultūru, lai brīva migrācija darbotos. Tāpēc es ieteiktu ASV atvērt robežas ar līdzīgām valstīm – Kanādu, UK, Austrāliju un Eiropas Savienību – un ieviest brīvu darbaspēka kustību starp tām.

Šobrīd UK apzinās, ka Breksits ir izgāzies un jau plāno atjaunot dalību kopējā tirgū, kaut arī formāli nepievienojoties ES. Domājams, ka šāda dalība iekļaus arī brīvu darbaspēka kustību.

Jo vairāk būs gudru un uzņēmīgu cilvēku, jo labāka būs valsts ekonomika. No labākas ekonomikas ieguvēji būs visi, arī tie, kas pašreiz ir trūcīgi. Pat pabalstu lielums ir pilnībā atkarīgs no valsts IKP.

Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam"

Sakarā ar sievietes nošaušanu Mineapolisā es atļaušos paziņot, ka ASV ICE jau ir kļuvuši par bandītiem, kurus ar meliem aizstāv valdība un prezidents. Šis ir tas laiks, kas pārbauda cilvēkus – ko tu darītu, ja nacisti vajātu ebrejus? Šoreiz pat ne ebrejus. Kā pusē tu nostājies? Nevainīgu cilvēku vai bandītiskas varas pusē?

Iekopēšu arī šeit.

Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.

Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.

Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.

Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.

Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.

Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.

Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.

Ķepas zina ceļu.

es jau neko, to feisbuks

no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.

Biju paskriet un uzskrēju Dainim parciņā, kur viņam salīdzinoši bieži uzskrienu. Bet tikai šovakar atcerējos, ka šo parciņu 1. vai 2. kursā Covid laikā filmēju, pildot videooperatora meistarības uzdevumu pie Daiņa. Mūsu saskriešanās toties sāka notikt pāris gadus pēc tam.
Domājāt, vienkāršs kameras kustību uzdevumiņš? Patiesībā meistarīgs foreshadowing.

Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?

Vienā samērā nesenā intervijā viņa stāsta, ka depresija viņai ir no divām lietām – vilšanās mīlestībā un pandēmijas apstākļu autoritārais režīms.

https://youtu.be/aURLUdz-FSs?t=638

Lai vieglas smiltis...

Tiem, kas domā, ka viena līdera novākšana Venecuēlā neko nemainīs, būs interesanti izlasīt šo analīzi:
https://marginalrevolution.com/marginalrevolution/2026/01/u-s-interventions-in-the-new-world-with-leader-removal.html

Īsumā: kopumā vairums šādu intervenču Latīņamerikā ir bijušas veiksmīgas. Galvenās neveiksmes ir saistītas ar gadījumiem, kad līderis netiek novākts (kā Kubā vai Nikaragvā). No šāda viedokļa mums ir jābūt priecīgiem par Maduro arestu, jo tas rada lielu varbūtību, ka lietas kļūs labākas.