koncepcija manī nogalina pati sevi.
kā determinētais, kā gaidīt un atcerēties liekošais.
kāpņu pagriezienā kāds liek atcerēties pirmo pakāpienu, un lai tā vienmēr - katrā pagriezienā? kā atmiņas treniņā, šahu spēlējot katrreiz no sākuma.

aizvedu cilvēkus uz mežu
biju vietā, kur biju bijusi (vietvārds + atmiņas, kas draudzējas ar nojausmām un sapludina intuīciju ar iztēli un pieredzi) un neatradu sevi, vien čūskas ādu - bērna soļus, rāpienu un pārspīlēto interesi. nekā cita. es neatceros sevi. es atceros sajūtas. sikspārņa atbalsi. neatceros serdi.


(tu esi tas, kas esi, kad esi viens)
vai Tev ir serde?