Man citreiz patīk, kad uznāk melnie, jo tie iznīcina tavu pārmērīgo humānismu, un, ja tev cilvēks nepatīk vai besī, tu mierīgi tā viņam arī pasaki, nedomājot par to, vai tev tas ir izdevīgi. Un pēc tam iznāk, ka tā beigās ir daudz labāk.
Lai nu kā, jāatzīst, ka esmu daudzās dzīves situācijās pārlieku humāns. Un nereti, kad kaut drusciņ palieku skarbs, tieku uztverts kā visuma ļaunuma iemiesojums :)
Bet nu tā jau ir. Cilvēki pamana pārmaiņas, ne jau konstantumu.
Lai nu kā, jokaini, kad šķietami stiprs cilvēks pēkšņi kļūst par mīkstmiesi.
Jokaini, kad itkā zaudējot, beigās izrādās, ka tu esi tikai ieguvis.

Nē, es nerunāju par stāstiem ar nelaimīgām beigām. Šis ir ar laimīgām :)

Un ziniet, šodien ir kārtējā diena, kad man Ciba šķiet nevajadzīgs un nelietderīgs laika iznīcinātājs. Vakar bez tās bija tik labi! Ja jau bez problēmām varu nesmēķēt jau 2,5 nedēļas, tad jau arī bez Cibas varētu iztikt :) Lai gan vēl izdomāšu.