"
Rīts...
Nozvana modinātājs. CUBA lēni un slinki atver savas samiegotās acis, lai izslēgtu to aptrakušo verķi blakus, kas visu laiku pīkst un neļauj gulēt. "Nu vēl tikai drusciņ jāpavārtās", pie sevis nodomājis CUBA aizver acis...
Atveras acis vēlreiz. Roka satausta un satver blakus guļošo telefonu, lai paskatītos cik pulkstens. "8:10", cuba nolasa. "Vēl kādu pusstundiņu varētu pasnaust, un darbā ierasties ap pus desmitiem!", rodas slinkuma ģenerēta doma, un acis atkal pieveras... Tad piepeši ieslēdzas saprāts... "8:30 vizīte Infekčos!!!", nervozi nomurminādams cuba izleca no gultas, skrienot pa taisno uz vannasistabu.
"

Nokavēju 20 minūtes. Pa nakti taj karstumā atkal nespēju normāli aizmigt. Šorīt esmu ļoti miegains. Nupat no Infekčiem ierados birojā, darbi jau saplānoti visai nedēļai, tik tagad pamazām un sistemātiski jāizplāno to secība un jāsāk strādāt.

Good to be back!