Vot tomēr atļaušos šo to ierakstīt...

Vispārībā drošvien neesmu vienīgais, kam nepatīk saskare ar "patiešām stulbiem cilvēkiem". Nu ja viņi tevi neskar, tad itkā vienalga, bet ja tev ar tāda tipa cilvēku ir jāsastrādājas vai jārunā, tas ir garām.

Konkrētāk L.I.C.-ā vienā no laboratorijām ir viena tante. Un man par viņu ir radies priekštats, ka izņemot savu ikdienas darbu, ko, iespējams, viņa veic labi, viņai prāts tālāk negrib pavilkt. Kā viens no maniem zviedru kolēģiem reiz sacīja: "Here in sweden many people are so stupid. They are just like robots, doing their daily job good, but in everything else they are really stupid and do not know or do not want to know anything else." Nu kaut kā tā. Doma tāda, ka viņi savu ikdienas darbu saprot un veic labi, taču viņiem smadzene neatveras citās daudzajās dzīves jomās.

Vot tad nu ši laborante katru reizi man zvana, kad viņiem kaut kas nav tā. Tur laboratorijā ir ārste un otra laborante, kas tiešām manā skatījumā ir ļoti gudri un loģiski domājoši sievišķi. Bet šī... nu tā ka vienkārši elementāras lietas nespēj izdomāt. Un varat iedomāties, kas notiek, kad viņa man pa telefonu mēģina izskaidrot problēmas būtību... 50% gadījumu, aizbraucot uz laboratoriju, es konstatēju pavisam ko citu, nekā no viņas biju sapratis. Un viņa tik zvana un zvana no sava mobilā. Nu nav jau tā ka man kādreiz būtu kādas vispārējas pretenzijas pret jebkuru no cilvēkiem uz planētas. Bet citreiz īslaicīgi uznāk.. īpaši, kad tev nu jau kārtējo reizi sava atvaļinājuma laikā ir jāraustās, braucot pie šī cilvēkradījuma.

HuDiZH!