<
Paceļu telefonu... tajā galā uz maiņām man laboratorijas vadība uzbrūk. Bļauj, lamājas, emociju uzplūde...
Tad vienā brīdī es vairs neizturēju. Bļāvu pretī. Viņas bik pieklusa. Tad nācās izteikt vienīgo maniem resursiem šobrīd pieejamo risinājumu.

Jāliek kopā jauns golfs. Rīt 15:00 jamam jau jābūt saliktam un busā. Laikam man var palīdzēt tikai MacGyvera mūzika fonā. Un vēl ienāca prātā, ka kādreiz varētu nofilmēt savu darbu. Principā netālu no MacGyvera jau ir, tikai es neprotu uztaisīt kaut ko ne no kā.

Otrā galā (no ražotāja puses) ar katru dienu problēmā iesaistās aiz vien jauni speciālisti. Pagaidām gan tam jēgu neredzu, jo slimnīcai vajag strādājošu aparātu uz sitiena.. a šie tur kaut ko plāno sūtīt kārtējo spečuku, kura lēmuma rezultātā izlems, vai tas aparāts jāmaina uz jaunu, vai ne.

Bet kopumā, atceroties ne tik seno pagātni, man IR gandarījums, ka esmu jau sasniedzis eiropas speciālistu līmeni, jebšu par daudziem no viņiem jau esmu krietni advancētāks, par cik ņemos praktiski ar visiem aparātiem, un pārzinu tos principā no visām pusēm (serviss, ķīmija, metodika, lietošana, softs).

Birojā... tieku rauts uz visām pusēm. Nepietiek ar to, ka jau pašam viena "maza" problēma uz kakla, vēl arī citiem kolēģiem (pārsvarā gan pārdevējiem) vajadzīgs mans padoms. kraujas no visām pusēm. Vēl grāmatvedība kaut ko tur sapisusi ar manu janvāra atvaļinājumu, līdz ar ko man tagad jāpārraksta degvielas u.c. atskaites no gada sākuma.

Mafija, apsveicu tavos svētkos. Tagad esi pietiekami liela lai dzertu vienatnē &).
Vot... laikam viss šim vakaram.

Rīt viss turpināsies.
>