Pēteris Caune, filmas ([info]cu_f) rakstīja,
@ 2004-07-06 21:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
π

Nu tā, man likās diezgan nejēdzīgi. Galvenais varonis - nojūdzies matemātiķis, kurš drudžaini mēģina kaut ko atklāt; bez sapratnes, ko viņš vispār pēta un kam viņam tas viss vajadzīgs.

Filmas izpildījums ir diezgan apšaubāms. Speciālo, sirreālo atmosfēru mēģina radīt ar košām, melnbaltām krāsām un raustīgu kameru. Ik pa laikam tiek rādīti galvenā varoņa slimās apziņas radītie murgi - līdzīgs stiliņš kā Requiem for a dream. Kā jau lielajā vairumā filmu, satriecoša ir filmas veidotāju izpratne par datoru lietām - mūsu varonis pats lodē sava skaitļotāja platītes, visa sistēma kopumā izskatās kā no sešdesmitajiem, bet toties printeris viņam ir adatu - un drukā nevis kaut kādā nestilīgā 8x16 fontā, bet skaistā, labā Times fontā. Kaut kā neiet kopā ar visu pārējo antīko iekārtu.

Par laimi, nenokļūstam tik tālu, ka pie katra taustiņa atskan pīkstiens, bet pie Enter nospiešanas - ātra pīkstienu kombinācija, tomēr tālu nav. Datora uzkāršanās - tā izpaužas kā nopietna ekrānsaudzētāja demonstrācija uz ekrāna. Bez tam, datoram uzkaroties, tas pilnīgi maģiski sāk pats kaut ko ļoti komplicētu rēķināt uz savu roku, un iegūto rezultātu arī izvada. Jāatzīmē, ka datora uzkāršanās būtībā ir procesora ieiešana kādā īsākā vai garākā ciklā, kurš programmas kļūdas dēļ ir mūžīgs un kuru lietotājam vairs nav iespējas normāliem līdzekļiem pārtraukt. Šādās situācijās 99% gadījumu bilde ekrānā vai nu sastingst, vai pazūd pavisam. Visai retos gadījumos, kad kļūdainā programma trāpa uz videoatmiņas, vai arī, kad daļa sistēmas vēl ir daļēji funkcionējoša, uz ekrāna var dabūt kaut kādu cūcību (piemēram, šādu ekrānu es dabūju, mēģinot dabūt strādājošu nVidia draiveri).

Vēl krietni retākos gadījumos šī bilde uz ekrāna arī mainās (piemēram, kad vēl strādāju Progmeistarā, kāds mans audzēknis uzrakstīja programmu, kas "vizualizē operatīvās atmiņas saturu". Kustinot peli, varēja mainīt apskatāmo rajonu un tiešām interesants efekts tika iegūts, nonākot pie A000:xxxx - pašai videoatmiņai. Līdzīgi, kā, kad videokameru pieslēdz televizoram un pavērš pret pašu televizoru. Vai paņem rokās spoguli un nostājas pretī otram spogulim). Nu lūk, drusku novirzījos, bet, nu, skaidrs, ka programmas uzkāršanās diezin vai izraisīs graujošus demoefektus.

Galvenais varonis dabūja vērtīgu čipu. Neko par to nezinot - ko tas vispār dara, ar kādu voltāžu un pa kuru kājiņu to baro, viņš ņem šo čipu un vienkārši uzsprauž virsū savam jau esošajam. Viss kā Lego.

Pi tur vispār ir nez kādā jēgā. Mūsu jukušā matemātiķa domas daudz rosās ap zelta griezumu un - 1.618.., bet no tur nav ne smakas, vai arī es neko neesmu sapratis.

Pi


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]rem
2004-07-07 09:56 (saite)
tu neko neesi sapratis. filma ir ideāla

(Atbildēt uz šo)


[info]src
2004-07-07 15:23 (saite)
Kāpēc?

(Atbildēt uz šo)

REM,
[info]cu
2004-07-08 08:08 (saite)
nu, iedomāsimies, ka šī filma būtu bijusi nevis par matemātiku, bet, par, piemēram, bioloģiju.
Galvenais varonis - salietojies, noaudzis biologs. Viņam ir viduslaiku alķīmiķa cienīga laboratorija, kurā tomēr netrūkst pa ultramodernam elektronmikroskopam.
Mūsu biologs ir izvirzījis vairākas savas bioaksiomas:
- Visa dzīvā radība cenšas izdzīvot
- Jo vairāk kaut ko moki, jo dzīvīgāks tas paliek (kaitēkļi un dihlofoss piem.)
- Jābūt tādai vielai, kas dzīvību gandrīz iznīcina, toties padara īpaši stipru.

Līdztekus ļoti komplicētām un neprofesionāļiem neizprotamām bioloģiskām operācijām tiek ik pa laikam atgādināts, ka ķirzakām ataug aste, bet ūdenszvaigzne reproducē sevi no viena paša stara.
Galvenais varonis savos pētījumos iegūst dažādas mikstūras un visas tās izmēģina uz, hmm, piemēram, vistām.
Reiz, kārtējo reizi vistai iebarojot neizskaidrojamā veidā iegūto mikstūru, vista kādu laiku agonijā paraustās, bet, īsi pirms liekas, ka viss cauri, tā pārvēršas par pokemonu, izlec pa logu un aizbizo prom.
Tagad visi biologa pūliņi saistās ar šīs mikstūras noslēpuma izdibināšanu. Viņš saņem atbalstu no ietekmīgas mājputnu kompānijas, bet galu galā nonāk pie slēdziena, ka pokemoni nav labi, pats iedzer savus šķidrumus un paliek par laimīgu mērkaķīti.

Lūk tev, bioPI. Ar ierindas skatītājiem varbūt vēl nebūtu tik traki, bet, ja biologi skatītos, viņi gan, man liekas, spurgtu un irgātos

(Atbildēt uz šo)


[info]13
2004-07-09 16:26 (saite)
Jā, tiešam - tu neuztvēri filmu tā kā tā bija paredzēta (vismaz manā skatījumā) ! Šī ir viena no manām mīļākajām filmām, starp citu :)
Dators tāds, jo notikumi (ja nemalods) norisinās pirms: smukā kastītē, mazs datoriņš, laika ...
Līdzīgs stiliņš kā Requiem for a dream tādēļ ka abām ir viens režisors :)
Viens no Pi aprēķināšanas veidiem ir izmantojot Fibonači skaitļus, kuriem savukārt ir tieša saistība ar zelta griezumu (golden section) ;) Rekur links: http://www.mcs.surrey.ac.uk/Personal/R.Knott/Fibonacci/fibpi.html

(Atbildēt uz šo)


(Anonīms)
2004-07-19 15:24 (saite)
Man arī liekas, ka Tu neuztvēri...

Viena no manām mīļākajām filmām;

/ endrju

(Atbildēt uz šo)


[info]agressor
2004-07-20 13:04 (saite)
jā ir līdzīga requiem for a dream (kas ir mana 2. favourite filma ever), jo ir viens un tas pats režisors - darren aronofsky

(Atbildēt uz šo)


[info]illumine
2004-09-25 11:31 (saite)
Re, taisni no to pašu ko agrressor gribēju ierakstīt, ka nu ja - viens režisors taču! un par visu to raustīgumu, par visu to uztveri, ka nevis ar specefektiem, bet ar krāsām var panākt tādu efektu! Viena no tām filmām, kuras es saucu par pēcsajūtas filmām.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?