Mani proverbiālie 2 centi:

• Strugacku "Pusdiena" ir... patiesībā diezgan tuvu piezemētam (t.i., šībrīža cilvēkam saprotamam un pieņemamam) utopijas tuvinājumam, bet, kā redzams cikla vēlīnajos darbos, pasākums satur sava norieta aizmetņus, ir nestabils un (atkarībā no šo vēlīno darbu interpretācijas), iespējams, ar katastrofālām beigām;
• Karsaku es noteikti nepieskaitītu pie utopijām, jebšu pārāk daudz tūlītēja apdraudējuma un neatrisinātu problēmu ar smagām sekām;
• Gorkaviju ir beidzot jāizlasa, citādi šī ir kārtējā reize, kad nevaru nokomentēt;
• Star Trek – sk. piezīmi par Karsaku; šeit konkrēti: cilvēki dzīvo īsas (ar mūsdienām samērojamas) dzīves, human enhancement un life extension ir implicīts (un reizēm eksplicīts – sk. ar Kānu saistītās sižeta līnijas) tabu, perifērijā (un nereti ne tikai) faktiski nepārtraukti notiek karš gan ar Federācijas ienaidniekiem, gan ar renegātiem pašas Federācijas ietvaros, utt., utjpr.