Reizēm tīri teorētiski domājot par šādu autonomu dzīvošanu, aizdomājos par pāris lietām:
1. sistēmu efektivitāte. Vai daudz mazas kanalizācijas/atkritumu pārstrādes/ūdens apgādes/uc sistēmas globālāk skatot nebūs mazāk efektīvas par vienu lielāku, kaut vai lokāli centralizētu, piemēram, attīrīšanas iekārtu? Attiecīgi, mans neatbildētais jautājums ir vai gadījumā skaisti aizbildinoties ar labāku pasauli, tomēr katrs savā mazajā pasaulītē darbiot iekārtu ar 60% efektivitāti tai lielajai pasaulei vairāk neiegriežam, ja varētu izmantot centralizētu resursu ar, piemērm, 80% efektivitāti.
2. lieta ir vairāk subjektīva - šo visu lokālo sistēmu apkope. Jo vairāk šādu lietu ir zem katra cilvēka atbildības, jo tomēr vairāk laika ir ar tām jāpavada tās apkopjot un labojot. Bet vai viens no iemesliem dzīvot viensētā nav vairāk laika veltīšana pašam sev? Vēl viena nianse pie šī - cik profesionāli katrs spēs apkalpot šīs sistēmas? Ne par velti ir aizliegts pašiem darīt lietas ar gāzes apgādi, jo tas var apdraudēt apkārtējos, attiecīgi, vēlos vilkt paralēles ar to, ka neprofesionāla pašdarbība nepārdomājot sekas var apdraudēt pašu un apkaŗtējos. (skatīt piemēru ar pusi ģimenes, kas nesen nolika karoti kūtī no indīgām gāzēm)

Īsumā - es, protams, saprotu, ka izvēloties dzīvot nekurienes vidū nav jau citu variantu kā būt autonomam, bet var būt ir nav jābūt radikāl-vienpatim un jāizvērtē vai kooperējoties ar citiem, tās lietas nav izdevīgākas, drošakas vai racionālākas.