nu a tu domā, ka, teiksim, no ticības atvedināmos tikumības konceptus nevar uztvert kā daļu no sistēmas, kas (reizēm visnotaļ aplinku veidā, bet - tomēr) sekmē to rezultātu, kam nu attiecīgā reliģijas sistēma ir pietjūnēta? sk. dažādas kristietības konfesijas, kas acīmredzami katra veic citu stratēģiju sabiedrības manipulācijā

vai, teiksim, filosofijas sistēma. kaut vai paskatoties senos ķīniešus ar konfūciānismu vs daoismu - konfūciānisms visos līmeņos iziet uz sistēmu, kas ir stabila, hierarhiska un tradicionāla, balstoties uz pieņēmumu "ja mēs visi rīkosimies pēc vieniem principiem, kas ir balstīti pagātnē, nevis aktuālajā situācijā, tad mēs saglabāsim vienotu identitāti arī plašā teritorijā", kamēr daoisms visos līmeņos iziet uz diversitāti, elastīgumu, adaptāciju un minimālu "stingrās rokas" vadību, balstoties uz tēzi "sūds par identitāti, ja cilvēki spēj pašrealizēties, tad viss ir kedā"

ajmīn nav jau tā, ka mēs varam ieviest tikai principus, kas būtu balstīti empīrikā vai pat loģikā - čujs, ņuhs un poņa var iedot to pašu rezultātu (tikai tam pēc tam ir grūtāk ieviest reverse engineering)