Njā, pie tik sarežģītām funkcijām, kā augsti attīstītu saprātīgu būtņu uzvedības apraksti, tuvinājumi tabulu formā vienkārši neiet cauri (tos, protams, var ar dzelzs dūri uzturēt, kā tas vēsturiski nereti ir bijis, bet tas nozīmēs atrašanos failure mode, t.i., šī uzturēšana būs vajadzīga praktiski visu laiku).

Pie vienkāršākām funkcijām un pietiekami lielām tabulām tas mēdz arī darboties, bet prospekts "iedabūt cilvēku utilītfunkcijas uz vienas A4 lapas sarakstāmā stāvokļu tabulā" ir absurds.

Protams, *kaut kāds* tuvinājums tas būs (tas pats "ētikas zelta likums" ir viens tuvinājuma-kas-nosacīti-darbojas piemērs (pie tam, tikai vienu Xn = Yn garš), bet tas atkal cieš no [paredzami] zemas izšķirtspējas, nespējas apstrādāt plašu situāciju spektru utt.).

Var, protams, kā ieminējās honeybee, virtuismu traktēt kā konsekvenciālisma heiristisku aprakstu, taču problēma ar šo pieeju ir tāda, ka praksē šīs heiristikas ir balstītas ne tikai empīrikā ("noreducēsim uz vienkāršām kārtulām to, kas, kā novērots, darbojas"), bet arī visdažādākajos ar empīriku vāji saistītos aizspriedumos, ticībās, filosofiskās aksiomās utt.