IMO nav jau tā, ka tikumība būtu bezjēdzīga jau pašos pamatos, vienkārši tā nav pamati; pamatā ir stratēģija, tikai tā netiek izpausta, ēēē, masām. Atkod stratēģiju, saproti, kas ir tikumīgs vai ne (dotajā sistēmā, nu tb paķerot klāt kultūru/politiku/likumdošanu/tehnoloģijas etc)

Nu, teiksim Aristoteļa likumus var atvedināt uz stratēģiju "rīkojies tā, lai sabiedrība kopumā uzvedas kā labi ieeļļots mehānisms", aizdrīvējot tās spraugas, kuras atstāj likumdošana.
Chastity - zb tās jūsu STS ārstēt, par attiecību drāmām nemaz nerunājot, davai vienkāršosim
Temperance, Patience, Kindness, Humility - zb tie jūsu kautiņi tirgus laukumos, debīlie tiesas procesi "kas kuram ko pateica", dzimtu naidi, visādi iedomīgi pretekļi, kas apvaino visus pēc kārtas. Un jā, okei, vergi ir diezgan fair game savu zemāko instinktu realizēšanai, bet nu izgājieni iz sērijas "piekaut vergu, iemest viņu grāvī un pēc tam vainot laikapstākļus viņa nāvē" tomēr ir diezgan nekaunīgi, neatrodat?
Diligence - fuck freeloaderus
Charity - jā, mums ir visādas sociāli neaizsargātas grupas. Nē, mēs negribam ar viņiem krāmēties, ne sistēmiski, ne individuāli. So, rūpējieties, lūdzu, ja.

A nafig neatvedināt visu no pamatstratēģijas? - a tāpēc, ka cilvēki generally ir stulbi/slinki un "izveikt pāris liekus soļus, lai izdomātu, kas ir pareizi" ir diezgan liela ķēpa, ja. Padodiet man tādu tikumību, kur nav jādomā. (Turklāt, ja tā ir tik tālu atvedināta, ka to stratēģiju ir grūti nojaust, tad nemaz nerodas iespaids, ka to varētu izdomāt, t.i., esam tikuši vaļā no nepatīkamās "eu, tur apakšā ir sistēma, kuru es neesmu atkodis" sajūtas.)
Papildu bonuss - tikumus izdomā/ievieš konkrētas sabiedrības grupas, attiecīgi normāls veids, kā iemanipulēt sabiedrību tur, kur viņiem vajag/aizdrīvētu gļukus sistēmā. Mums ir sabiedrība, kura būvēta uz puņķiem un ilūzijām? Značit turēt muti un neapspriest pamatjautājumus ir tikums. Un tagad mums ir sabiedrība, kurai jāattīstās max ātri, lai citi mūs neapsteigtu? Zinātkāre un mācīšanās ir tikums. Mums ir sabiedrība, kuras labklājība ir tieši atkarīga no tā, cik gudri nobalsos katrs sabiedrības loceklis? Tātad runāt un ņemties par politikas tēmām ir tikums.

Problēma, protams, acīmredzama - mainās paradigma, vajadzētu mainīties arī tikumiem, a ņifiga. (Nu tb "o tempora, o mores" patiesībā būtu nevis čīkstēšana, bet normāls princips.)
Pieņemu, ka tie paši bonusi, kas padarīja tikumus par stabilu vērtību arī tad, kad to balstošā sistēma ļodzījās, padara tos par stabilu vērtību arī tad, kad tie sen jau vairs nav aktuāli.