Attiecībā uz budistiem, meditācijas pieredzēm un sasniegumiem ir grūti saprast, kas ir reāls un kas ir cilvēku izdomājumi un fantāzijas. Daudzi apraksti ir tik ļoti metaforiski, piemēram, indiešu kundalinī, ka ir ļoti daudz jāšifrē, ko tas viss nozīmē.

Nedomāju, ka no meditācijas var sajukt prātā, vienkārši cilvēki, kas ar to nodarbojas, bieži ir tik ezotēriski savā saziņā, ka neko nevar saprast, ko viņi domā, kad stāsta par savu pieredzi. Varbūt viņi paši tam tic, tāpēc ir tāds iespaids, ka sajukuši prātā. Bet viņu fiziskā veselība ir normāla, un arī psiholoģiski viņi spēj par sevi parūpēties, tāpēc nav tur nekas par ko satraukties.