Prātīgs viedoklis - it īpaši par balansu. Likt cietumā pamēģinātājus nav balanss. Sevišķi, ja sēdina uz māņu un klaju melu pamata. Un pareizi jau pieminēji - ziepes sākas, kad uzsēžas un trūkst pašdisciplīna atpazīt sliekšņus.

Vēl jau tas, ka cilvēki nonāk suicidālos stāvokļos, sāk lietot lietiņas kā lēnu pašnāvību - tur ne izvēlētā viela vainojama, bet gan konkrētā cilvēka psihe/dzīves pieredze. Skumji, bet fakts. Noslīcināties alķītī vai nodurties opiātos - šķirba maza no šīs pozīcijas. Nav iespējams palīdzēt cilvēkam, kas pats nav atpazinis problēmu un nevēlas no tās izlīst.

Biju smēķētājs no 6. klases līdz kādiem 25 gadiem. Atmest tabaku bija sasodīti grūti - virs psiholoģiskā ieraduma diezgan nikna fiziskā atkarība, bet izdevās.
Niekojos arī ar kaņepi - tur ir tikai psiholoģiskais kreivings. To atmest pavisam negribas, jo sniedz labumu, kad lieto reti. Atpazīstot paternu vai samanot hroniskas lietošanas negatīvās sekas - vismaz man uz mēnesi paņemt pauzīti un nenest lietiņu mājās - vismaz man nav problēmu.
Cilvēki svētkos parasti apsitās vairāk, man gan bija pretējais. Viss no lietotāja atkarīgs, ne vielām - tāpēs mans personīgais viedoklis ar novērojošu un bulšitu izceļošu pozīciju.