Nenoliedzu, ko saki, tā varbūt tiešām ir, man vienk skats nav tik optimistisks. Kādreiz man šķita, ka psihodēliķus noteikti ir jāpamēģina visiem, lai 'atvērtos acis', bet tad ar laiku atklājās, ka galīgi ne visiem tie iedarbojas pozitīvi [diemžēl]. Līdzīgi ar zāli. Piekrītu, ka tā ir labāka par alko, bet man nav pārliecības, ka tā ir ļoti viegli atmetama - vienk zinot gan cilvēkus, kas to nonstopā smēķē gadiem, kā arī ne visi viņi ir ļoti mierīgi, bet daļa ir visai nervozi un reizēm arī agresīvi (tā gan jau nav zāles vaina, bet atkarīgs no cilvēka, ig). Daži man zināmi, kas aizrāvās ar vielām bija ļoti skumjā stāvoklī un viens savos toreiz 25 gados aizgāja pavisam, to pašu, protams, var teikt par aizrautīgiem alko lietotājiem it visur (tur pirms laika aizgājušo ir vēl krietni vairāk). Man šķiet, ka ir jābūt kaut kādam līdzsvaram starp pilnīgu atļautību un pilnīgu aizliegumu, bet es nezinu, kādam tieši. Starp citu, es nejūtu nekādu pārākumu pār cilvēkiem, kas mokās ar atkarībām, man par viņiem ir ļoti bēdīgi.