Paļauties uz valsts iestādēm ir racionāla pieeja.

Par daudzām lietām tiešām ir tā, ka drošāk ir uzreiz nenostāties vienā vai otrā pusē. Ir ideāli, ja spēj iedziļināties un saprast, kur ir taisnība. Bet ja nespēj, tad ir jāspēj saglabāt neitralitāte un pateikt – lūk, par šo neko daudz nezinu. Kā tiesa nolems, to es pieņemšu.

Tad protams, ir faktors, ka pirmā līmeņa tiesas reizēm nolemj dīvaini. Var pagaidīt uz apelāciju, tad uz Augstāko Tiesu. Reizēm strīdīgi lēmumi pat Augstākajā Tiesā var būt iztiesāti ne gluži optimāli. Bet tiesu sistēma nav par absolūtu taisnīgumu. Ir kaut kāds spēles elements – kāds vinnē, kāds zaudē. Ja Augstākā Tiesa pasaka: nu viss, šis ir galīgais lēmums, tad jāpieņem, pat ja tas ir nepatīkami.

Es būtībā atbalstu aktīvismu, bet saprotu arī valsts drošības jautājumus. ASV ir bijušas tiesas un tur Augstākā Tiesa attaisno un nostājas pat pret Trampa politiku. Tas dod cerību. Nav vajadzīgs celt paniku šajās lietās.

Cik daudz tu spēji atbalstīt tos, kas protestēja pret mājsēdēm kovida laikā un pret vakcīnu mandātiem? Vai tu toreiz rēji pret tiem vai gluži otrādi – atbalstīji šos protestētājus. Pamazām jau viss nostājas savā vietā un noskaidrojas, ka mājsēdes nebija efektīvas, un vakcīnu mandāti vispār neko nedeva, jo vakcīnas neierobežoja inficēšanos.

Vai arī tu ieslēgsi plati “atkal tu par kovidu?”

Šie ir nopietni jautājumi nopietniem cilvēkiem.