Tās bijušās kolonijas, kuras pieņēma rietumu kultūras vērtības, tagad attīstās un ir pārticīgas. Savukārt tās, kuras noraidīja un centās saglabāt savas vērtības, tagad ir nabadzīgas.

Tas norāda, ka rietumu kultūras vērtības tomēr ir labākas. Tagad nevar nevienu valsti piespiest tās pieņemt, bet tās ir vispārīgās vērtības, kuras pašas par sevi nepieder nevienai valstij.

Kā piemērs ir, kad Indijas nacionālist runā, ka viņiem nepatīk rietumu medicīna ar visiem big pharma sarežģījumiem utt., tāpēc viņi tā vietā attīstīs Ājurvēdu, kas ir sena medicīna, ar kuru viņi lepojas. Tas skan diženi, ja vien izlaižam faktu, ka Ājurvēda ir neglābjami novecojusi un tās teorijas pēc mūsdienu standartiem ne ar ko nav pamatotas un nepalīdz. Tai nav nekādu labi iznākumu, lai gan dažreiz var palīdzēt vienkāršos gadījumos. Varbūt Ājurvēdas ārstiem ir lielāka intuīcija, iejūtība pret pacientiem, psiholoģiski labāka izpratne. Bet tas neko daudz nedod bez mūsdienu tehnoloģijām un bioloģijas un farmācijas zinībām.