Klau, Tu man uzdevi jautājumu, vai tas, ko Tu teici, ir eiblisms. Es Tev paskaidroju, ka tas ir eiblisms, jo tas ir eiblisms.

Ja Tu vēlies kritizēt nespējas studiju idejas, tad sāc no sākuma un lasot literatūru, nevis iedomājoties, ka tagad vienā komentārā, pirmoreiz izdzirdot, ka vispār šāds teorētiskais virziens pastāv, pēkšņi Uzdosi Jautājumus, Par Ko Neviens Iepriekš Nav Domājis!!! (jo īpaši ņemot vērā to, ka crip studies teorētiķi un aizsācēji lielākoties ir cilvēki ar fiziskiem un bieži vien arī mentāliem traucējumimem un ar to visu saskaras ikdienā).

Tātad disability/crip studies pamatā: Tony Siebers, Robert McRuer (viņiem ir daudz kas, Makrūrs ir arī latviski drusciņ),
specifiski par eiblismu:
Dan Goodley. Dis/Ability Studies. Theorising disablism and ableism. London and New York: Routledge 2014
Fiona Kumari Campbell. Countours of Ableism. The Production of Disability and Abledness. Palgrave and Macmillan: 2009

Tā ka, ja Tavas sākotnējās šaubas bija par to, ka "nevar tak būt tādi trū kreisie, kas gribētu iekļaut cilvēkus ar kognitīvām problēmām", ceru, ka šis literatūras blāķis tās atspēko (un radikālākās pieejas es pat vēl neesmu minējusi, šis ir pats beisiks :D); ja Tev ir šaubas par to, vai šāds radikāls kreisums ir akceptējams, tā īsti nav mana problēma, literatūra ir pieejama.