OK pilsētas centrā kur pa lielam ir sabiedriskās nevis dzīvojamās ēkas un labi izolētu ēku iekštelpās skaņa varētu būt akceptējama. Problēma ir tad kad kāds iedomājas piemēram lietot vairāku simtu W jaudas skaļruņus savā dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā bez skaņas izolācijas. Padarīt likumus stingrākus tieši sājā aspektā es uzskatu par nepieciešamu. Te pamatā būtu jābūt konceptam par personisko telpu. Ja skaļruņu īpašnieks var panākt tādu izolāciju ka citi nedzird - tad okej, iebildumu nav. Nu tas būtu līdzīgi ja kādam garšo zviedru fermentētās siļķes vai viņš teiksim vēlas savā istabā audzēt istabas augus un mēslot tos ar kūtsmēsliem vai turēt skunksus tad arī - tas ir OK ja viņš var nodrošināt ka ārpus viņa telpām to saost nevar. Ar skaņām tas pats.