Vispirms šis, kas ilustrē viņu lozungveida domāšanu:

//“Progresīvajiem”, kā jau ideoloģiski uzlādētai partijai ir sava zīmju valoda, ar attiecīgi ietonētiem atslēgas vārdiem. Šie atslēgas vārdi vai frāzes jebkurā tekstā kā rādītājzīmes norāda uz “pareizo” virzienu - kā attiecīgais teksts “pareizi” jāsaprot.//

Tālāk, sekojošais arī labi raksturo šī veida attieksmi:

//ideja no propagandas, no emocionālās iedarbes viedokļa ir skaidra - modernā lauksaimniecība tāpat kā rūpniecība ir implicīti sliktas, iepretim “labajai” dabiskajai videi. Šajā ideoloģiskajā doktrīnā “industriālās lauksaimniecības” pretmets ir bioloģiskā jeb dabiskā lauksaimniecība//

Turpinās ar labu kopsavilkumu par to ko šī publika grib:

//Atgriezīsimies pie idejas par “labo” bioloģisko lauksaimniecību un tās radītajām konsekvencēm. Šī ideja ir arī pamatā visiem stāstiem par pasaules pārapdzīvotību. Tā kā ar sentēvu metodēm cilvēku miljardus paēdināt nevar, tad atliek tikai viens - jācīnās par cilvēku skaita samazināšanu. //


Degrowth, anarhoprimitīvistu idejas:

//Jāpopularizē apzināta bezbērnība, pārtikas askēze, jo lauksaimniecība degradē vidi, iepretim neskartajai daba//



Un visbeidzot šis,

/Te arī nonākam pie galvenās “Progresīvo” īpatnības. To varētu aprakstīt ar trāpīgo izteikumu - paēdušais izsalkušo nesaprot. Var pat iet tālāk. Tas, kurš pats nekad badu (ilgstošu pārtikas trūkumu) nav sajutis, vispār nesaprot, kas tas ir. Teorētiski viņš it kā to saprot, bet tā viņam ir tīrā abstrakcija.

“Progresīvo” un viņiem līdzīgas orientācijas aktīvistu kodolam visā pasaulē ir viena kopēja iezīme - tie pārsvarā ir cilvēki, kuri kopš bērnības nav jutuši trūkumu. Par pārtikas trūkumu pat nerunāsim. Runa ir par jebkādu trūkumu. Viss viņiem ir bijis it kā pats par sevi. Kā gaiss, kā saule debesīs. Līdz ar to viņi var bezbēdīgi nodarboties ar pasaules lāpīšanu, uzlabošanu, daudz nedomājot par to, kā ikviena ikdienā izmantojamā lieta rodas un ko tā prasa.//

es piebilstu ka šiem aktīvistiem ļoti reti ir nojēga par to kā lietas darbojas.