Starp citu vēl 1 bioķīmiska nianse - normāla kompostēšanās ir oksidatīvs mikrobioloģisks process, aerobs tātad, tur aerobā mikroflora strādā lielā mērā. Ja tos ~ pāris centnerus vismaz kompostējamās masas tur siltumā bez gaisa piekļuves, tur sākas un prevalē anaerobie procesi, ķīmiski tie ir reducējošie, mikrobioloģiski tie ir citu veidu sīklopi. Produkti - reducētie savienojumi, tātad H2S, R-SH, R-S-R, Ar-SH, Ar-NH2, R-NH-R un visskas cits šādā stilā, vārdiem sakot - kadaverīns, putrescīns, sērūdeņradis, merkaptāni, tiofenoli, skatols, piridīns un tā tālāk. Jā no proteīnu bagātas masas tā visa rodas daudz vairāk bet nu proteīns ir arī kompostējamajā materiālā, klasiski to izlīdzina oksidēšanās, gan ķīmiskā gan enzimātiskā.

Tātad: Ja konteiners slēgts - anaerobā mikroflora un reducējošie procesi, ja konteiners atvērts - žurkas.