Re: Quo vadis Satori
man šķiet, ka šādā veidā runāt par narkotikām kā reiz ir OK - līdzīgi, kā savulaik darīja Bodlērs vai Hakslijs - nu, nevis "es esmu Saprātīgs Racionāls Pareizs Cilvēks, Kas Nelieto Narkotikas Un Jums Saku, Ka Narkotikas Ir Slikti Pat Ja Šķiet Labi" - kas ir tik ļoti ne no savas pieredzes, ka mani, piemēram, absolūti nepārliecina par to, ka šim Pareizajam Cilvēkam ir absolūta taisnība, dirsā mēs tādus esam redzējuši
(un es to saku kā cilvēks, kuram īpaši negribas lietot narkotikas, cilvēki, kuriem gribas, varētu būt vēl skeptiskāki un noraidošāki)

Vismaz man kaut kad trauslajos pusaudža gados tas pats Bodlērs vai Hakslijs ar savu "vispār diezgan daudz lietoju un ir kinda meh" pārliecināja daudz labāk, ka "hei, a moška es to pašu efektu varu sasniegt arī skaidrā prātā"

šis konkrētais gadījums ir vēl pārliecinošāks, jo "sākumā drusk uzpīpēju zāli, tad konstatēju, ka bez zāles viss garlaicīgi, tagad domāju, nez vai labāk būt narkomānam vai alkoholiķim" toč nav tā taciņa, pa kuru es gribētu iet. (un atkal, jebkurš Pareizais Cilvēks, kurš ar plašu žestu paziņo, ka zālīte ir slippery slope uz heroīna atkarību, man šķiet pilnīgs īblis, lai arī mesidžs taču apmēram tas pats)

(man te ir 2-naktī-domas-skaidrība, sorrz)