Te mēs nonākam pie drusku interesantākā jautājuma par to kā dažādu morāles sistēmu sākotnējās aksiomu kopas atbilstība realitātes īpašībā [kas ir tas pats zinātniskums] ietekmē rezultātu.

Mums ir sekojoši varianti:

Morāle kas nebalstās uz interesi, kur nav aksioma turpināt eksistēt. Tāda morāle ir pašlimitējoša, izbeidzas reizē ar saviem nesējiem.

Morāle kas balstās uz interesi bet nav salāgota ar realitāti, teiksim aksiomu kopā ir koncepti par dievu, pēcnāves dzīvi, reinkarnāciju utt. Nav obligāti pašlimitējoša bet ir nestabila, jo evidence var ``izsist``[ un visdrīzāk izsitīs[ tās sākotnējās aksiomas. Sanāk ka pietiekami ilgā laikā izbeigsies arī tās nesēji.

Morāle kas balstās uz interesi un ir salāgota ar realitāti, tas nozīmē ka sākotnējo aksiomu kopā nav ārpuszinātnisku jēdzienu. Tāda ir gan ilgtspējīga gan stabila.