kauns ir specifiska pašregulācijas izpausme attiecībās ar savu vidi, kas var tikt saistīta ar dajebkādām darbībām vai domām, atkarībā no konkrētās kultūras un konteksta.

tam nav ne mazākā obligātā sakara ar privāto vai publisko.

var kaunēties par savu kailumu, gļēvulību, neizlēmību, bardaku, var kaunēties par jebko, kas ir attiecīgajā sabiedrībā pieņemts kā kaunināms un ko tu pēkšņi saproti, ka tas attiecas uz tevi.

šai ziņā ir vairākas lietas, par kurām, piemēram, Latvijā, cilvēki kaunās par maz. korupcija, rijība un alkatība, teiksim. bet nav pietiekama sabiedriskā nosodījuma un līdz ar to arī reti kad ir pašnosodījums.