Bērnunama bērni ir ļoti traumēti, pat ja no malas to tā neredz, bet tas var izpausties dziļākās attiecībās ar citiem, jo nesaņem pietiekami emocionālo un garīgo (nav domāta obligāti reliģija vai tml., bet izpratne par patību, individualitāti utt.). Viņiem ir ļoti grūti izticēties pieaugušajiem un vispār citiem. Tādā gadījumā, ja divi mīloši tēti vai mammas rūpējas par kādu, bērnam noteikti varētu būt labāk emocionālā ziņā, bet savi trūkumi tam ir, ja ģimenē nav tēva/mātes. Bet nu disfunkcionālu ģimeņu Latvijā diemžēl ļoti daudz. Ņemot vērā, kāda minoritāte ir homoseksuāli cilvēki, kas grib bērnus, tā nu pagaidām tiešām nav tā lielākā problēma šeit.