Tāpēc jau marksisms ir dzīvs un populārs kā nekad, ka ļautiņiem šķiet - nevis princips pie vainas, bet gan krāsa. Ja sarkanais grābeklis sāpīgi iebelza pa zobiem jaunattīstības pasaulei un noveda kapiņā cik tur desmitus miljonu, tad tas tāpēc, ka sarkans. Nebija īstais. Lūk, uz zaļā grābekļa var droši kāpt, jo tas vēl nevienam pa pieri nav iebelzis, un visi redz, cik tas ļoti atšķiras no sliktā sarkanā. Aber kad zaļais pa degunu iebliezīs un krietni pasauli sapurgās, tad priekšā būs rōzā vai zilais grābeklis.
P.S.
Interesanti, ka ar neomarksisma idejām un pasaules glābšanu abu veco bārdaiņu gaumē, aizraujas nevis rūpnīcu proletariāts putekļainos dungriņos, bet gan ofisa planktons, kas pārtiek no KKF šēlastības un jūtas pelnījis vairāk, nekā spēj.